Teika
vēsta, ka Bilska savu nosaukumu ieguvusi no muižas īpašnieka poļu laikos
Beļska. Ir arī otra versija par nosaukuma rašanos – Ziemeļu kara laikā, zviedri
cīnīdamies ar krieviem, iestiguši kādā no apkārtnes purviem, un nosaukuši šo
vietu par ‘’Bilskanda’’, kas tulkojumā no zviedru valodas nozīmē “ zaudējums
pie ūdeņiem “.
Poļu laikos bijusi tikai viena Bilskas muiža, arī zviedru laikos tā nav dalīta. Vēlāk muižas tika sadalītas, lielākajā daļā veidojās Jaunbilska ar pagastu, pārējā daļā – Vecbilska ar pagastu, to iesauca arī par Vilkumuižu. Vecbilskas muiža kā ciemiņus esot uzņēmusi carieni Katrīnu II un Aleksandru I. Viņi nakšņojuši muižā ceļā no Pēterpils uz Rīgu.
Bilskas pagasta tagadējā teritorijā bijušas vairākas muižas – Raudiņa, Bānūzis, Pāpiņa, Zeltiņi, Jaunbilska, Vecbilska, Mēri. Par Ziemeļu kara postījumiem vietējie iedzīvotāji nodevuši ziņas paaudžu paaudzēs un zina stāstīt, ka Ziemeļu karā nopostītas visas apkārtnes muižas, vienīgi Raudiņas muiža, kas atradusies dziļi mežā, palikusi neaizskarta. Grāfs Šeremetjevs ziņojis uz Pēterpili valdniekam, ka ienaidnieka zemē vairs nav nekā ko postīt. Pēc Ziemeļu kara Smiltenes draudzē, pie kuras piederēja arī Vilkumuiža, bija palikuši 16 cilvēki. Tas saistāms arī ar mēra epidēmiju 1710.gadā.
Par Vilkumuižas īpašniekiem zināms, ka viens no pirmajiem muižkungiem pēc Ziemeļu kara bijis fon Lilienfelds, dzīvojis no 1799. – 1874.gadam, apglabāts Smiltenes kapos. Tā kā Lilienfeldam nav bijis vīriešu kārtas pēcnācēju, meitai apprecoties mainās īpašnieku uzvārds – fon Torklus. Torklusu dzimta Vilkumuižu pārvaldījusi no 1800. – 1901.gadam, pēc tam līdz 1927.gadam - Hanzenu dzimta. Šajā laikā kungu māju pārbūvē arhitekts V.L.N.Bokslafs.
Hanzeni muižu pārdod Bilskas pagasta pašvaldībai un pilī tiek ierīkota Bilskas pagasta 4 – klasīgā, vēlāk 6 - klasīgā, pamatskola, kura tur pastāv līdz 1986.gadam .
Pils parkā atrodas karavīru apbedījuma vieta 2. pasaules karā kritušajiem. Apbedīti 20 vācu karavīri, starp tiem arī 2 latviešu leģionāri. Padomju laikā kapi tikuši nolīdzināti. Pašlaik piemiņas vieta iezīmēta ar baltu krustu.
Poļu laikos bijusi tikai viena Bilskas muiža, arī zviedru laikos tā nav dalīta. Vēlāk muižas tika sadalītas, lielākajā daļā veidojās Jaunbilska ar pagastu, pārējā daļā – Vecbilska ar pagastu, to iesauca arī par Vilkumuižu. Vecbilskas muiža kā ciemiņus esot uzņēmusi carieni Katrīnu II un Aleksandru I. Viņi nakšņojuši muižā ceļā no Pēterpils uz Rīgu.
Bilskas pagasta tagadējā teritorijā bijušas vairākas muižas – Raudiņa, Bānūzis, Pāpiņa, Zeltiņi, Jaunbilska, Vecbilska, Mēri. Par Ziemeļu kara postījumiem vietējie iedzīvotāji nodevuši ziņas paaudžu paaudzēs un zina stāstīt, ka Ziemeļu karā nopostītas visas apkārtnes muižas, vienīgi Raudiņas muiža, kas atradusies dziļi mežā, palikusi neaizskarta. Grāfs Šeremetjevs ziņojis uz Pēterpili valdniekam, ka ienaidnieka zemē vairs nav nekā ko postīt. Pēc Ziemeļu kara Smiltenes draudzē, pie kuras piederēja arī Vilkumuiža, bija palikuši 16 cilvēki. Tas saistāms arī ar mēra epidēmiju 1710.gadā.
Par Vilkumuižas īpašniekiem zināms, ka viens no pirmajiem muižkungiem pēc Ziemeļu kara bijis fon Lilienfelds, dzīvojis no 1799. – 1874.gadam, apglabāts Smiltenes kapos. Tā kā Lilienfeldam nav bijis vīriešu kārtas pēcnācēju, meitai apprecoties mainās īpašnieku uzvārds – fon Torklus. Torklusu dzimta Vilkumuižu pārvaldījusi no 1800. – 1901.gadam, pēc tam līdz 1927.gadam - Hanzenu dzimta. Šajā laikā kungu māju pārbūvē arhitekts V.L.N.Bokslafs.
Hanzeni muižu pārdod Bilskas pagasta pašvaldībai un pilī tiek ierīkota Bilskas pagasta 4 – klasīgā, vēlāk 6 - klasīgā, pamatskola, kura tur pastāv līdz 1986.gadam .
Pils parkā atrodas karavīru apbedījuma vieta 2. pasaules karā kritušajiem. Apbedīti 20 vācu karavīri, starp tiem arī 2 latviešu leģionāri. Padomju laikā kapi tikuši nolīdzināti. Pašlaik piemiņas vieta iezīmēta ar baltu krustu.
Lai nesajuktu, kas ir Bilska, Vecbilska, Vilkumuiža utt., te neliels skaidrojums: VecBilskas muižas vāciskais nosaukums bija Alt Bilskenshof, bet latviski vismaz 1880ajos un 1890ajos gados šī muiža un pagasts tika saukti par Vilkumuižu jeb Vilkamuižu; rusifikācijas laikā šo pagastu krieviski sauca par Vilkenskaja volostj. Savukārt JaunBilskas pagasts (vāciski Neu Bilskenshof) tolaik latviski tika saukts par Bilskas pagastu, bet krieviski - Biļskenskaja volostj. 1899.gada janvārī abi pagasti tika apvienoti vienā Bilskas pagastā (vai, kā tolaik formulēts, Vilkumuižas pagasts tika pievienots Bilskas pagastam).
