(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
Alsungas
pili būvēja kā Livonijas ordeņa pili un ordenis to izmantoja līdz pat savam
sabrukumam 1560. gadā, kad toreizējais ordeņa mestrs, vēlākais Kurzemes hercogs
Gothards Kelers to piešķir savam padomniekam, vēlākajam Kurzemes sūtnim
Ļubļinas Seimā, Frīdriham fon Kanicam.
1573. gadā pili nopērk Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales
maršals, Jēkabs fon Šverins. Šverinu dzimtas īpašumā Alsungas pils ir līdz
1738. gadam, kad to nopērk Kurzemes hercogs Enests Johans Bīrons. Kad
hercogiste 1795. gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst
par kroņa muižu un Krievijas valsts īpašumu, saglabājot šo statusu līdz vācu
okupācijai 1915. gadā. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Štempeli. 1920-os
gados pils kļūst par pagasta īpašumu, 1925. gadā stalli pārbūvē par pienotavu.
1928. gadā pie pils ziemeļaustrumu torņa piebūvē sporta zāli, bet 1939. gadā
klētij uzceļ 2. stāvu, ēku pielāgojot skolas vajadzībām. Tagad te
meklējama novada dome, muzejs, TIC un citas iestādes.