Allažmuižā pie Ezerkalnu mājām atrodas 17. gadsimtā
(1613.gadā) celtās zviedru baznīcas drupas. Tā ir iegājies, ka gan oficiālos,
gan neoficiālos informācijas avotos to dēvē par baznīcu, nepārliecinoties, ko
par to saka vēsturnieki un arhitekti. Dr. arch. Ilmārs Dirveiks ir pētījis šo
celtni un uzskata, ka tai nav nekāda sakara ar 'zviedru baznīcu'. Zviedru laiku
koka baznīciņa ir saglabājusies zimējumos, bet vēlāk šajā vietā uzcelta
Allažmuižas magazīna. Krusti kā aizsardzības zīme fasādēs ir gan Rīgas
spīķeriem, gan daudzām lauku klētīm. Tomēr ieejot ēkas drupās, speciālistam
redzams, ka tā nav baznīca. No laukakmeņiem mūrētajai celtnei logu apmales un
stūri, kā arī krusta zīme darināta no Allažu šūnakmens.
Koka baznīca šajā vietā atradusies jau
viduslaikos. Allažnieki zin stāstīt nostāstu, ka baronese nav varējusi ciest
troksni, ko saceļ uz baznīcu braucēji, tāpēc likusi baznīcu pārcelt uz
Stīveriem. Pirms Pirmā pasaules kara ēka lietota kā muižas tirgotava, bet vēlāk
kā magazīna. Kolhoza gados te turēti zirgi.
No allažnieka Andersona kunga atmiņām
(2019.gadā): “Skraidelēju ap šo ēku jau no 1963.gada. Par
apbedījumiem – jā, tādi ir, ap šo ēku gan muižas pusē tika atrakti skeleti, gan
arī tur, kur atrodas "Ezerkalnu " mājas, ir izrakti kauli. Biju
liecinieks tam, kā “baznīcas” ēkas frontonā esošajā krustā iestiprinātais
šūnakmens krusts nokrita zemē. Skolotāja Ida Kūma , kura arī to redzēja,
norakstīja tekstu, kurš bija iegravēts krusta aizmugurē latīņu valodā un
pārtulkoja. Kaut kur vecos papīros šis tulkojums vēl ir. Krustu vēlāk savāca tā
laika kolhoza "Ausma" dārznieks Siliņš , kurš tad dzīvoja
"Guntiņu " mājās un, sadauzot to sīkākos gabalos, ieriktēja pie mājas
veidotajā akmens dārzā .” Iespējams, ka
krusta zīmē iestiprinātais šūnakmens bija aprakstīts ar magazīnas cēlāju
vārdiem, kā tas dažos gadījumos tiek darīts.
