 |
| Kungu nams pirms uguns nelaimes, 1902.gads |
 |
| Kungu māja pēc nodedzināšanas 1905.gadā |
 |
| Kungu nams pirms pārbūves, 19.gadsimta beigu foto |
 |
| Magazīna |
 |
| Brūzis, vēlāk pienotava |
 |
| Tas, kas palicis no ēkas, ko steigā būvēja barona ģimenei pēc ugunsgrēka |
(Foto no Marikas Celmas kolekcijas un FB profila "Akenstaka - manas mājas")
(Foto no 2021.gada prezentācijas par muižu)
Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņasm Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots". Muiža Akerstafu dzimtai pieder 198 gadus un te nomainās piecas paaudzes, līdz 1696.gadā nonāk Bengta Akerstafa znota apgabaltiesneša Justa Palmberga rokās, jo Akerstafiem nepalika neviens vīriešu kārtas mantinieks. Pēc lielā mēra epidēmijas Vidzemē no muižas 75 ļaudīm izdzīvo tikai 5. 1742.gadā muižu nopērk ģenerālsuperintendanta sieva marta Hedviga fon Briuninga, bet 1780.gadā muiža nonāk Buku muižas īpašnieka Salomona Johana fon Gersdorfa īpašumā un apvieno to ar blakus esošo Mūra pusmuižu. 1837.gadā īpašumu iegādājas Karolīna fon Tīzenhauzena, kura vēlāk to nodod savam dēlam. Ap 1886.gadu muiža nonāk baltvācieša Ernsta fon Blankenhāgena rokās. šajā laikā Akenstakā tiek iekopts parks, darbojas dzirnavas, brūzis, pienotava, ķieģeļu ceplis, kokzāģētava un skola ar vienu klasi. Ūdens muižas ēkām tiek pievadīts pa ozolkoka cauruļu sistēmu. Ienesīgi darbojas Auzu, Egļu un Zirnīšu krogi, ir laba sadarbība ar Ernsta vecākiem Allažu muižā, kur ražo "Allažu ķimeli". Muižā piedzimst trīs no barona četriem bērniem.
1905.gadā kungu pili nodedzina nemiernieki. Jauno namu uzbūvē citā vietā un daudz pieticīgāku. Ēka būvēta steigā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, muižā uzturas Peterhofas dragūnu pulki. Barons pārdod labību un lopus un bēg. 1918.gadā izpostīto muižu pārņem Ernsta dēls Kurts. 1920.gadā muižas zemi nacionalizē un sadala 90 saimniecībās. Muižas centrs tiek dzejniekam K.Jēkabsonam un komponistam A.Kalniņam. Kalniņš gan uz dzīvi šeit neapmetas. Ulmaņlaikos šeit ražo sviestu eksportam, notiek gadatirgi. Sākas Otrais Pasaules karš, bēgļu gaitas, izsūtīšana, dramatiskās Mores kaujas un kolhozu laiks, kad muižas ēkas cieš no kolhoznieku vandālisma un vienaldzības.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās 9 no muižas 28 ēkām. 1884.gadā būvētā kūts bija vismaz 50 gadus stāvējusi tukša, bet 2016.gadā parādījās cerības tikt pie jauna jumta. Akenstakas muižas brūža, vēlāk pienotavas ēka mūsdienās pieder Mālpils Piensaimniekam. Ēka nenovēršami iet postā, bet reiz tā pieredzējusi labākus laikus. Māja ir unikāla, tai cauri tek avots, kas nepieciešams siernīcām utml. ražotnēm. Pēdējā nopietnā pārbūve brūža ēkā notikusi 1926.gadā. Muižas magazine arī ir zem jumta un apdzīvota. Mūra pusmuiža zudusi pavisam.
Par muižas vēstures izpēti un vides sakopšanu jāpateicas Marikai Celmai, kura iegādājusies muižas dzirnavu namiņu un vēlējusies uzzināt kaut ko vairāk par muižu. Ar viņas gādību Akenstakas centrā izvietots informatīvs plakāts par muižu, kas lieti noder cilvēkiem, kuriem interesē Latvijas muižu vēsture. Līdz šim interneta vietnes klusēja par šo muižu, it kā tādas nemaz nebūtu. Raksts par sakopto Akenstaku -
http://edruva.lv/klingenberga-par-sakoptu-sturiti-vairak/
Adrese: Siguldas novads, Mores pagasts, Akenstaka
