Skolas vēsture aizsākās 1928. gadā, kad apkārtējo māju saimnieki Millers, Anševics, Bārs un Pētersons Svētes pagasta valdei rosināja celt skolu pagasta vistālākajā apgabalā – aiz Svētes upes pie Tušķiem. Pagasta vecākais Bērzemnieks palīdz dabūt atļauju Jelgavas apriņķa valdē. Grūtības ir ar līdzekļiem - apriņķa valde sola dot tikai nelielu daļu, turklāt vieta ir purvaina, zema. Tiek vākti ziedojumi no saimniekiem skolas celtniecībai. Ēkas projektu izstrādā arhitekts Zēbauers. 1929. gadā ieliek pamatus četrgadīgajai pamatskolai. 1930. gada rudenī skolas ēka ir zem jumta, ir izbūvēts tās ziemeļu gals - dzīvoklis skolas pārzinim. Šajā gadā par skolas pārzini ieceļ Frici Jorniņu - jaunu, darbīgu skolotāju, kurš sapulcina 22 bērnus un sava dzīvokļa lielākajā istabā sāk mācīt 1. un 2. klasi. Skolas ēkas būvdarbi turpinās. Apkārtne ir purvaina - tiek rakti grāvji. Skolā var iekļūt, tikai ejot pa koka laipām. Ir jāceļ arī saimnie cības ēkas, bet trūkst līdzekļu. Jorniņš kopā ar vecākiem un apkārtējo māju saimniekiem rīko mantu loteriju, lai iegūtu līdzekļus. Mantas - arklus, aitas, vistas, gaiļus, zīda lakatus u.c. - saziedo vecāki un saimnieki, ieņem ap 500 latu, par ko iegādāties būvmateriālus. Celtniecība var turpināties. 1932./33. mācību gadā skolā ir 36 skolēni, tiek atvērta 4. klase. Skolas iekšējo izbūvi pilnībā pabeidz līdz 1934. gadam. Tad F. Jorniņu pārceļ uz Jelgavas rajona Annas pamatskolu. Pēc Friča Jorniņa ilggadēja skolas direktore bija Vanda Kipere, kurai darbs okupācijas gados nebija viegls. Pateicoties viņas gribasspēkam un entuziasmam, skolai izdevās “izdzīvot”. Vēlākajos gados skolā tika atvērtas nākamās klases, bet, lai realizētu obligāto astoņgadīgo izglītību, 1961. gadā nolēma vecās skolas telpas pārbūvēt. Jaunās skolas atklāšanas svētki tiek svinēti 1963. gada decembrī.
Adrese: Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts, Tušķi
