Rāda ziņas ar etiķeti Aizputes pils (Hus zu Hasenpothe). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Aizputes pils (Hus zu Hasenpothe). Rādīt visas ziņas

07.06.19

Aizputes pils (Hus zu Hasenpothe)

                                           (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)





                                                             (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)


Pirmais krustnešu nocietinājums šajā apvidū bija bīskapa pils Liepājas ielā3, baznīckalnā, kas sākotnēji bija kuršu pilskans. Par bīskapa pili vēstures avotos lasāms jau 1338.gadā. No 1290. Līdz 1513.gadam šeit uzturējās Kurzemes bīskapijas domkapituls. 1254.gadā pilī sāka celt bīskapijas Domu, kas pārbūvētā veidā saglabājies līdz mūsdienām. Pēdējā pārbūve notika 1887.gadā.  16.gadsimta beigās par novada pārvaldes centru kļuva jaunā ordeņpils, bet no pamestās domkapitula rezidences akmeņiem vietējie iedzīvotāji cēla sev mājas.

Aizputes ordeņpils, kas atrodas Tebras upes pretēja krastā, literatūrā tiek dēvēta par Kuldīgas komturejas saimniecības pili, bet vienlaikus tas bija viduslaiku cietoksnis, kas sargāja kara un tirdzniecības ceļu starp Livoniju un vācu ordeņa zemēm Prūsijā. 1525.gadā vācu ordenis zaudēja savu reliģisko saturu un ieguva laicīgu nozīmi, pārtrūka sakari ar Prūsiju un nebija vairs nozīmes sargat Prūsijas kara ceļu. 1555.gadā Aizputes pilī jau bija labības noliktava.

Nodibinoties Kurzemes un Zemgales hercogistei, Aizputes pili izlēņoja Gerhardam fon Noldem, kas 16.-17.gadsimtā uzcēla tai jaunu korpusu. Zviedrijas-Polijas kara laikā zviedri pili izlaupīja, izpostīja. Hercogs Jēkabs to atguva tikai 1663.gadā. No 1682.gada pilī valdīja Mihaels Fridrihs fon Nolde. 18.gadsimtā viņš uzcēla Aizputes muižas ēku un neatstāja bez ievērības arī bijušo cietoksni. Noldes laikā te valdīja kārtība, jo telpas tika ierādītas muižas kalpotājiem. Pirmajā pasaules karā vācieši pilī nometināja karagūstekņus, bet no 1924.gada tajā atradās nespējnieku patversme. Pēc Otrā pasaules kara pils arī tika apdzīvota, bet nevienam nebija prātā to remontēt. 1970.gadā to pameta pēdējie iedzīvotāji un sākās grūšanas process. Vispirms nobruka daļa dienvidu korpusa sienas. 1983.gadā izcēlās ugunsgrēks austrumu korpusā. 1999. gadā veikta neliela pils dienvidu mūra konservācija un nelielam pils posmam uzlikts dakstiņu jumts. Pils būvapjomi ir avārijas stāvoklī: ēkai daļēji nav jumta, iebrukuši visi 1. stāva pārsegumi un nesošās šķērssienas, sagruvuši apvalkdūmeņi, iebrukusi daļa pagraba velvju pārseguma, pārējie avārijas stāvoklī. 


Adrese:  Aizpute, Liepājas iela 9