Jūrskola
dibināta Ainažos bijušā kapteiņa Jāņa Veides mājā. Kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti
Ainažu kuģinieki, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu
- pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu
zemnieki. Oficiālu jūrskolas statusu ieguvusi 1867. gadā.
Jūrskola sākotnēji bija I kategorijas jūrskola ar vienu sagatavošanas un
speciālo klasi. 1870. gadā kļuvusi par II kategorijas jūrskolu, bet 1880. gadā
par III (augstākās) kategorijas. Kopš 1902. gada sešklasīga. Kopš 1875. gada
audzēkņi eksāmenus kārtoja Pērnavas eksaminācijas komisijā. 34 darbības gados
(līdz 1898) jūrskolā bija mācījies 2261 skolnieks. Eksāmenus bija nokārtojuši
220 tālbraucēju kapteiņi, 371 tālbraucēju stūrmaņi un 150 tuvbraucēju kapteiņi.
1870. gadā tika uzcelta speciāla jūrskolas
ēka, bet 1902.gadā, Jāņa Veides dāvinātajā zemes gabalā, tika uzcelta jauna
divstāvu skolas ēka. Sākoties Pirmajam pasaules karam jūrskolu evakuē uz
Krieviju, Hersonas guberņu. Tur darbojās līdz 1917.gadam. Jau 1918.gadā
atsākusi savu darbību Ainažos.
Abas jūrskolas ēkas nodega 2.pasaules kara
laikā. 1960-os gados jūrskolas ēka atjaunota un 1969. gadā tajā ir atklāts Ainažu
jūrskolas muzejs.
Ainažu centrā jūrskolas tuvumā
novietota vecā Ainažu bāka. Bāka agrāk atradās uz viļņlauža - tā celta 1926.
gadā. Torņa augstums bija 6,4 metri, bet uguns augstums 8,1 m virs jūras
līmeņa. Bāka 1986. gada decembra vētras laikā, daļēji sabrūkot viļņlauža
zemūdens daļai, iekritusi jūrā. Dažiem rosīgiem vīriem radās doma izcelt to no
jūras dzelmes un novietot krastā, lai uzstādītu Ainažu centrā ar norādi uz
jūrskolas muzeju.Adrese: Ainaži, Krišjāņa Valdemāra iela 47
