Gaujienas muižas kungu māja uzcelta uz Gaujienas viduslaiku pils ārējās priekšpils zemes. Pēc Poļu-zviedru kara beigām Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1625.gadā Zviedru Vidzemes Gaujienas pilsnovadu uzdāvināja valsts maršalam Akselam Baneram. Pēc muižu redukcijas tā atkal pārgāja kroņa īpašumā, līdz 1745. gadam, kad Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja Šlēzvigas-Holšteinas galma maršalam baronam Bernhardam Reinholdam fon Delvigam, kas bija ieradies Krievijā kopā ar troņmantnieku Pēteri. 1780. gadā pēc tēva nāves īpašumus sadalīja viņa dēli. Kārlis Gustavs Delvigs ieguva Gaujienas pilsmuižu, Aksels Delvigs Umelnieku pusmuižu (Hummelzeem), bet Zvārtavu (Adsel-Schwarzhof) un Gaujienas Jauno muižu (Adsel-Neuhof) ieguva Pēteris Delvigs. 1784. gadā Pēteris Delvigs viesos uz Gaujienu uzaicināja Johanu Vilhelmu Krauzi, kurš tur pieredzēto detalizēti aprakstīja savā dienasgrāmatā un uzzīmēja Gaujienas pilsdrupu panorāmu no Zvārtavas puses, kas vēlāk publicēta Broces krājumā.
1784. gadā brāļi savas muižas pārdeva Henriham Bērensam fon Rautenfeldam, 1818. gadā Gaujienas muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs.
Muižas pils celta 1860.gadā klasicisma stilā, parādes durvis tai sargā divi lauvu tēli. Seno grieķu templim to mazliet līdzīgu dara sešu kolonnu portiks. Pils celtniecību pabeidza barons Jūliuss fon Vulfs, kurš bijis apveltīts ar lielu humoru. Atzeli jeb Gaujienu viņš uzskatīja par Eiropas centru. Tādēļ tuvāko zemnieku mājas tika nosauktas Eiropas lielāko pilsētu vārdos - Berlīne, Londona, Visbādene, Parīze u.c. Muižas apbūvi lieliski papildina ainavu parks, kas veidots 19.gadsimta pirmajā pusē. Parkā atrodas aldara māja, kuru 1922.gadā piešķīra komponistam Jāzepam Vītolam. Pašlaik ēkā atrodas J.Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”. Visvecākā ir muižas klēts – celta 1788. gadā, kā arī spirta brūzis. Ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, kuras fasāde veidota klasicisma stilā, tai ir divi stāvi un apakšā izbūvēts divstāvu pagrabs ar masīvām velvēm. Pirms Otrā pasaules kara ēkā bija doktorāts un dzīvokļi, bet vēlāk vidusskolas internāts. 1838.gadā uzbūvēja muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēku ar uzbrauktuvi otrajā stāvā jeb „špricmāju”, jo ēkas dienvidu gals tika piemērots 1886. gada Vulfa nodibinātās Gaujienas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām. Vēl apbūves ansamblī ietilpst ratnīca, dārznieka māja, siltumnīca, ledus pagrabs, aldara māja, pie kuras arī šodien ceļinieki var baudīt tīro „Lauvasmutes” avotiņa ūdeni un kučiera māja, kurai pa vidu bija iebūvēts pulkstenis, lai muižas ļaudis zinātu pareizu laiku. Abās pusēs šai ēkai bija divi ieejas vārti pa kuriem zirgus ieveda un izveda. Virs tiem bija novietotas zirgu galvu figūras. Līdz mūsdienām gan saglabājies tikai ēkas vidējais korpuss.
1903. gadā Voldemārs fon Vulfs pirmais nopirka Gaujienā limuzīnu. Lai ar to palepotos, aizbrauca uz Zvārtavas pili un izbrauca slaidu loku pa pagalmu. Zvārtavas pils īpašnieks barons Ferzens iznācis lievenī un teicis, ka varot iesūdzēt Vulfu tiesā, jo tas pagalmā sacēlis putekļus, braukdams trakā ātrumā. Vulfs lepni atcirtis: "Cik tad maksā tie tavi putekļi?" 1913. gada vasarā uz Vidzemes šosejas ceļa posmā Vireši - Līzespasts notika pirmās baronu auto sacensības. Uzvarēja Gaujienas barons Voldemārs fon Vulfs.
1918. gadā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, baronu fon Vulfu dzimta atstāja Gaujienu un devās uz Vāciju. 1922.gadā pili piešķīra Izglītības ministrijai, kura tur ierīkoja Gaujienas vidusskolu, kurai tagad piešķirts Ojāra Vācieša vārds.
Tagad nedaudz manu pārdomu. Kad biju aizbraukusi uz Gaujienu, tur pa lielo muižas teritoriju staigāja vairāki individuāli tūristi no Lietuvas. Tas bija parastā darba dienā un norāda, ka tūristu šai vietai netrūkst. Vienā no muižas ēkām ir iekārtots tūrisma informācijas birojs. Iegāju pajautāt kādu materiālu tieši par Gaujienas muižu. Man par lielu izbrīnu un pārsteigumu atbildēja, ka tādu neesot. Darbiniece atvēra novada karti, kur ar diviem vārdiem pieminēta Gaujienas muiža un vēl izsniedza mazu lapiņu, kas informēja par gaidāmajiem mūzikas svētkiem “Anniņās”. Tas arī viss. Man ir kauns! Kāda velna pēc tur vispār muižas teritorijā ir informācijas birojs? Ko viņi tur dara? Ja novads, pagasts ir tik neapķērīgi jeb tik nabagi, ka nespēj sagatavot kādu brošūru, bukletu par tik nozīmīgu un lielu muižu, kas saistās ar tik daudz nozīmīgiem Latvijas cilvēkiem, tad vismaz darbinieki paši varēja kaut datorā kādu lapu ar informāciju “sagrabināt” un izdrukāt, lai ir tūristiem ko iedot. Internetā Gaujienas lapā ir arī pārskatāms muižas plāns. To arī vajadzētu dabūt uz papīra, lai tūristi var paņemt un izmantot savā pastaigā pa Gaujienu. Ja uz vietas visi tik nevarīgi, tad varu ieteikt Harija Grāvja grāmatu “Adzele-Gaujiena, 1111-2011”. Ņemiet un izmantojiet tajā savākto informāciju, lai iepazīstinātu tūristus ar Gaujienas muižu.
Te uz vietas prasītos arī pēc kādas kafejnīcas, bet tas jau laikam ir par daudz prasīts.
Adrese: Apes novads, Gaujienas pagasts, Gaujiena
