Šlokenbekas muiža (Schlockenbeck)

                                                           (Fotografēts 2018.gadā)

                                                                 (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto) 

                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Šlokenbekas muiža pirmoreiz minēta 1484.gadā. Nosaukumam esot saistība ar Slocenes upi un slokām. Sākumā tā celtā kā slēgs komplekss, kur patverties Tukuma muižniekiem kara laikā. No 15.gadsimta saglabājies mūris ar šaujamlūkām. 17.gadsimtā uzcelti vārtu torņi ar portāliem un grezniem vēja rādītājiem. Ēku kompleksu pārbūvēja 1688.gadā, jo tas vairs nebija cietoksnis, bet saimnieciskas darbības centrs. Rietumu torņa vietā izbūvēja klēti, ziemeļu un dienvidu sienās izveidoja vārtus, uzcela jaunas saimniecības ēkas. 1920.gadā muižu nacionalizēja un 1923.gadā Rekes zaudēja arī muižas centru. Padomju okupācijas laikā muiža tika piešķirta Ceļu pārvaldei mašīnu stacijas ierīkošanai. Tagad te atrodas Ceļu muzejs.

1968.gadā šo vietu apmeklējis novadpētnieks Žanis Skudra, par ko raksta arī savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”: “Tagad pils istabās dzīvo visādas tautības, un kā jau visās tādās vietās — te valda nekārtība un postaža. Pils ziemeļu spārna otrā stāvā veikals. Dienvidu pusē tek Slocenes upīte, kas te pie pils izveidojusies liela, plata un apaļa kā bļoda. Pāri tai tilts, un tepat kokiem apaugusi sala. Eju pa Slocenes krastu uz Šlokenbekas dzirnavām. Pa ceļam upes labajā krastā stāv kāda varena muižas ēka ar sarkanu dakstiņu jumtu. Arī pie dzirnavām vēl vairākas muižas ēkas.”

Ar šo vietu saistās arī kāds nostāsts. Rekes dēls Matiass iemīlējis dzirnavnieka meitu. Abi slepus tikušies pie dzirnavu dambja. Barons to uzzinājis un kādā reizē ieradies tur, kad jaunieši sēdējuši uz dambja malas un gribējis meiteni nošaut. Abi jaunieši saķērušies rokās un ielēkuši ezerā un gājuši bojā. Barons ļoti pārdzīvojis dēla bojāeju un licis uzcelt mazu piemiņas obelisk ar uzrakstu Matiass 1867. Tas joprojām stāv iepretim dzirnavām pašā ezera krastā, bet nav pamanāms, jo ieaudzis krūmos un tam priekšā uzcelta ķieģeļu būda. Jaunlaulātie te šad tad ierodas un noliek ziedu pušķīti. (A.Paludis “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)

Adrese: Tukuma novads, Smārdes pagasts, Milzkalne