Kā vecākā no
organizācijām, kas jau 19. gadsimtā
iespaidojusi Ēveles pagasta dzīvi un attīstību, skaitās lauksaimniecības
biedrība. Savu darbību lauksaimniecības b-ba uzsākusi 1880 gadā, kad kā
priekšnieks skaitījās Šķiliņu muižas īpašnieks agronoms Nikolajs Šmits (beidzis
Rīgas politehnisko institūtu) — viens no pirmiem latviešu agronomiem.
Biedrība jau pašā sākumā zem agronoma Šmita vadības darbojusies ļoti rosīgi. Sākumā biedrībā piedalījušies arī apkārtējie muižnieki, kuri bieži braukuši uz Šķiliņu muižu mācīties un novērot sasniegumus zemkopībā. Šmits pirmais iesācis savas muižas meliorēšanu un pļavu mēslošanu, kā arī izdarījis meteoroloģiskos pētījumus. Ziņas sniedzis Tērbatas un Pēterpils meteoroloģiskam birojam. Par savu darbu saņēmis arī atzinības rakstu no Pēterpils meteoroloģiskā biroja.
Mākslīgos mēslus un “pudreti” veda mucās ar zirgiem no Tērbatas. Panākumi bijuši pārsteidzoši. Viņa piemēram sekojuši muižnieki un zemnieki. 1888.gadā Šmits iegādājies par 300 rubļiem no Zviedrijas Laval firmas centrifūgu. Centrifūga bijusi ļoti smaga, un to griezt nācies diviem vīriem. Pēc diviem gadiem centrifūgu atpircis Rencēnu muižas īpašnieks Krīgsmanis. Šmits nopircis jaunu, uzlabotu, kura kalpojusi vairākus desmitus gadus. Šmits pirmais sācis formēt sviestu pa 1, 2 un 5 mārciņām, kurš tad iepakots ledū un vasarā Valmierā pārdots par 35 kapeikām mārciņā, kur pārējo sviestu varējuši pirkt par apmērām 20 kapeikām mārciņā. 1895.gadā Šmits ievedis pirmo pļavas ecēšu un pļaujmašīnu. ( “Brīvā zeme”, 30.07.1936)
Biedrība jau pašā sākumā zem agronoma Šmita vadības darbojusies ļoti rosīgi. Sākumā biedrībā piedalījušies arī apkārtējie muižnieki, kuri bieži braukuši uz Šķiliņu muižu mācīties un novērot sasniegumus zemkopībā. Šmits pirmais iesācis savas muižas meliorēšanu un pļavu mēslošanu, kā arī izdarījis meteoroloģiskos pētījumus. Ziņas sniedzis Tērbatas un Pēterpils meteoroloģiskam birojam. Par savu darbu saņēmis arī atzinības rakstu no Pēterpils meteoroloģiskā biroja.
Mākslīgos mēslus un “pudreti” veda mucās ar zirgiem no Tērbatas. Panākumi bijuši pārsteidzoši. Viņa piemēram sekojuši muižnieki un zemnieki. 1888.gadā Šmits iegādājies par 300 rubļiem no Zviedrijas Laval firmas centrifūgu. Centrifūga bijusi ļoti smaga, un to griezt nācies diviem vīriem. Pēc diviem gadiem centrifūgu atpircis Rencēnu muižas īpašnieks Krīgsmanis. Šmits nopircis jaunu, uzlabotu, kura kalpojusi vairākus desmitus gadus. Šmits pirmais sācis formēt sviestu pa 1, 2 un 5 mārciņām, kurš tad iepakots ledū un vasarā Valmierā pārdots par 35 kapeikām mārciņā, kur pārējo sviestu varējuši pirkt par apmērām 20 kapeikām mārciņā. 1895.gadā Šmits ievedis pirmo pļavas ecēšu un pļaujmašīnu. ( “Brīvā zeme”, 30.07.1936)
Adrese: Burtnieku novads, Ēveles pagasts
