(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(1930-to gadu foto)
Sākumā Ālaves muiža bijusi Vecapguldes muižas sastāvā, bet 1670.gadā Vecapguldes īpašnieks Heinrihs Life to pārdeva Georgam Ofenbergam. 1700-os gados muižu atkal pievienoja Vecapguldes muižai, bet drīz to atkal atdalīja un 1734.gadā muižu pārdeva Krūškalnes un Purgales muižu īpašniekam Gothardam Ernstam fon Fitinghofam-Šēlam.
19.gadsimta vidū muižas īpašnieks bijis Vilhelms Ferdinands fon Fitinghofs-Šēls. Pēc tam muiža kādu laiku piederējusi Bēru dzimtai. Pēdējie īpašnieki bija Georgs fon der Reke un Gariete Reke Konstantina m., dz. Stakelberg.
Ālaves muiža celta 19. gadsimtā. Tā ir koka guļbūve, kas apšūta ar spundētiem dēļiem. Apakšā ir lieli pagrabi. Ēka kādreiz bijusi krāsota pelēkzila, bet detaļas – baltas. Kādreiz muižas apkārtnē bijis arī liels un skaists parks ar retu sugu kokiem, bet tagad tas ir aizaudzis. Ap visām muižas durvīm bijuši skaisti kokgriezumi. Muižas ēka pašlaik ir sliktā stāvoklī. Tai zudusi skaistā veranda. Arī saimniecības ēkas ir avārijas stāvoklī.
Kādreiz muižas apkārtnē bijis arī liels un skaists parks ar retu sugu kokiem, bet tagad tas ir aizaudzis.
2012.gadā mūžībā aizgāja pēdējā mājas iedzīvotāja un pēc tam ēkas stāvoklis strauji pasliktinājies.
Biedrība “Penkulē atver durvis” samērā īsā laikā ir spējusi sakārtot ēkas īpašumtiesības, veikt tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī ar profesionāļu palīdzību veikt priekšdarbus ēkas glābšanas darbu uzsākšanai. Zemgalē saglabājušās tikai 14 koka kungu nami un Ālave ir viens no tiem. Ēkas glābšanas process uzsākts 2020.gadā. 2024.gadā īstenojot jumta konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas projekta 1.kārtu, kungu nama centrālajai daļai atjaunotas jumta konstrukcijas un segums. Paveiktais ir radis iespēju turpināt atjaunot ēkas centrālās daļas fasādi un dekoratīvo apdari.
Adrese: Dobeles novads, Penkules pagasts, Ālave
