Bērvircavas muiža (Hovena muiža, Behrs-Wuerzau)

                                              (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                        (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                (Foto no interneta)

                                                      (no 2015.gada "Zemgales ziņām")

Kopš 15.gadsimta vairākus gadsimtus Bērvicavas muižas īpašnieki bija Hovenu dzimta. Pēdējais muižas īpašnieks bija Osvalds Titelbahs.

2002. gadā atklāts, ka tā ir Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā vecākā koka konstrukcijas muižas kungu dzīvojamā māja. Dzīvojamā ēka, pēc pētnieku domām, celta XVII gadsimta beigās. Līdz mūsdienām saglabājušies pirmā stāva griestu siju gleznojumi.
Vēl gadu atpakaļ Bērvircavas muižas kungu māju gribēja nojaukt. Nolaists vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis visiem likās kā apgrūtinājums. Bet pateicoties darboņiem, kas ēku izmantoja kā materiālu un malkas ieguves vietu, atsedzās konstrukcijas un apdare. Pēc tām spriežot, lielajā celtnē ir “noslēpusies” ēka, kas pēc vēl nepārbaudītām ziņām varētu būt vecākā koka kungu māja Latvijā un iespējams pat Baltijas republikās. Brīžiem tomēr vajadzētu apstāties un pārvērtēt, ko mēs iznīcinām. Bērvircavas muižas kungu mājai paveicās… Par to, ka ēkai paveicies, rakstīja pirms dažiem gadiem. Nu gan atkal spriež par tās nojaukšanu, jo laikam jau nevienam nav intereses ieguldīt naudu, lai šo unikālo būvi saglabātu. Šajā sakarā tapis raksts 2015.gada 26.februāra “Zemgales ziņās” - http://news.lv/Zemgales_Zinas/2015/02/26/ieilgst-rinka-dancis-ap-bervircavas-kungu-maju
Blakus ir arī parks ar dīķiem. Tur gan viss aizaudzis un nekopts. Iepretim muižai aug varens ozols - augstums 19 m, stumbra apkārtmērs 4,7 m.

 
Adrese: Jelgavas novads, Sesavas pagasts, Bērvircava

'Zeiferti' Jaunolainē

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šosejas Rīga-Jelgava kreisajā malā Jaunolainē divstāvu ēkas kreisajā pusē redzama piemiņas plāksne, ka šajā namā no 1891.-1915.gadam par skolotāju strādājis latviešu literatūras vēsturnieks, pedagogs un dzejnieks Teodors Zeiferts (1865.-1929.).  Ievērojams ar savu fundamentālo grāmatu par latviešu literatūras vēsturi divos sējumos (1922). Viņš ir bijis arī ērģelnieks, konfirmandu sagatavotājs un mācītāja aizvietotājs Olaines draudzē gadiem ilgi, visu savu Olaines laiku. Viņš dibinājis arī kori ar savām tradīcijām un plašu repertuāru. Pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas kļuva par latviešu valodas lektoru, tanī pat laikā vadīdams «Izglītības Ministrijas Mēnešrakstu". Skolēni, kā jau draiska tauta, reizēm viņu asprātīgi saukuši par ziepju zirgu (tulkojot no vācu valodas).

Šo ēku Jaunolainē projektējis arhitekts Eižens Ādams.Tagad ēkā atrodas pasta nodaļa.

Adrese: Olaines novads, Olaines pagasts, Jaunolaine,  "Zeiferti"