Blakus Raunas viduslaiku pilij 16.gadsimta sākumā izveidojās
Raunas muiža, kas pēc pils pamešanas kļuva par Raunas apdzīvotās vietas
kultūrvides galveno elementu. Muižas īpašnieki, ņemot vērā politiskās izmaiņas,
arī bieži mainījās. Sākotnēji tā atradās poļu izcelsmes pārvaldnieka - stārasta
pārvaldībā, vēlāk nonāca Zviedrijas impērijas maršala Aksela Banera īpašumā.
Pēc 1681. gada muiža nonāca Zviedrijas impērijas pārvaldes, bet pēc Ziemeļu
kara (1700.- 1721.) - Krievijas impērijas pārvaldes īpašumā. 1762. gada 1.septembrī
Krievijas imperatore Ktrīna II Raunu uzdāvināja slepenpadomniekam grāfam
Hermanim Kārlim Kaiserlingam (Hermann Karl Keyserling, 1696—1765). Vēlāk
pils piederēja grāfam Grigorijam Orlovam, H. G. Ikšķilam, Henriham Berensam fon
Rautenfeldam un Bernhardam Kristianam Kleinam, kas Raunā ierīkoja papīra
dzirnavas. 1821. gadā Vidzemes bruņniecības sola vadītājs A. fon Vulfs
iegādājās īpašumu tiesības uz Raunas pili un tai piederošajām zemēm. Raunas
muižas zemju izpārdošana zemniekiem sākās 19. gadsimta 60. gadu otrajā pusē.
1910. gadā Raunas pilij piederošās zemes no fon Vulfu dzimtas nopirka Krievijas
Zemnieku agrārbanka. Par šo laiku rakstīts 1922.gada marta izdevumā “Mednieks
un makšķernieks”: “Pirms 12—13 gadiem
bij. krievu agrārbanka nopirkusi Raunas muižu līdz ar mežu un krievus salika
par mežsargiem, kuri ar zvēru izskaušanu vien nodarbojušies. Šauts, kas tik
gadījies priekšā. Pa kara un revolūcijas laiku veselas partijas apkārtējo
“oberu" kopā ar mežsargiem diendienā sarīkojuši medības un izšāvuši
gandrīz pēdējo kustonīti. Ar vārdu sakot, līdz Latvijas valsts nodibināšanai agrāk zvēriem bagātais Raunas
Lielmežs bija pārvērsts par miroņu tuksnesi. Varēja dienām un nedēļām staigāt
pa mežu, nesastopot nevienu stirniņu. Ja kāda vēl kur
bij palikusi, tad tā slēpās nepieejamos biezokņos.”
1933.gada “Latvijas Jaunatne” raksta: “Rauna ir
ļoti skaista ar saviem klinšainiem krastiem, kā arī daudzām alām. Blakus
pilskalnam atrodas muiža, kur tagad ir ierīkota skola. Tāpat ievērojama ir
vecvecā Raunas baznīca, kā arī draudzes skola.”
Dažos vārdos runājot par Raunas muižu, varu teikt, ka par to neviens
neko vēl nav tā plašāk pētījis (tā man teica Raunas muzeja darbinieks), tāpēc arī
nekur nekādu informāciju atrast nevar. Muiža bijusi liela un ēkas, kas saglabājušās,
atrodamas pa visu Raunu. Aptuvenais apvidus – tur, kur tagad skola. Pati skolas ēka varētu būt uz muižas pārvaldnieka
ēkas bāzes būvēta (piebūvējot 3.stāvu un pārbūvējot) , blakus esošā ēka ir bijušais
brūzis, bet vecā kungu māja saglabājusies Raunas Lauktehnikas teritorijā, kur vēl
nesen mācījušās mazās klases (es tur diemžēl neaizgāju, esot Raunā).
Adrese: Raunas novads, Rauna, teritorija ap tagadējo Raunas vidusskolu
