(Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pareizticīgo draudze šeit faktiski izveidojusies 1913. gadā. Dievkalpojumus noturēja skolas namā. Grāveru pareizticīgais priesteris Ņikanors Trubeckojs (1876–1959) ierosināja uzbūvēt Dagdā pareizticīgo baznīcu. Pēc viņa lūguma muižas īpašniece T. Buiņicka uzdāvināja zemi topošajam dievnamam, un uz šīs zemes Ņikanors Trubeckojs par saviem līdzekļiem sāka būvēt 8 x 12 metrus lielu koka ēku. 1915. gadā trīs tūkstošus rubļus izmaksājusī baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta. Šīs ēkas lielākā telpa bija paredzēta dievkalpojumiem, trijās citās istabās dzīvoja baznīcas klērs. Zvanu tornis bija ierīkots atsevišķi – uz četriem stabiem, tajā izvietoja trīs nelielus zvanus, kurus ziedojuši labdari. Pēterpils labdaris S. Sadikovs ziedoja Dagdas dievnamam ikonostasu un visus nepieciešamos baznīcas piederumus.
Latvijas brīvvalsts laikos, 1922. gadā Dagdas pareizticīgo draudzei no Valsts zemes fonda tika piešķirti papildu 4,37 hektāri zemes. Padomju okupācijas režīma laikos 1960. gadu vidū Dagdas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo draudze tika slēgta. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1990. gadu sākumā pareizticīgo draudze Dagdā tika atjaunota.
Tā kā vecā baznīcas ēka nebija saglabājusies, draudzes reliģiskajām vajadzībām tika iegādāta neliela koka māja. Ēku pārbūvēja, logu ailes izrotāja ar izgrebtām koka apmalēm, virs divslīpju jumta uzstādīja astoņstaru krustu un nelielu sīpolveida jumolu. Pēc veiktās pārbūves šeit sāka darboties Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. 2013.gadā tika nolemts celt jaunu baznīcu. 2018. gada 29. septembrī Dagdā notika jaunās baznīcas ēkas pamatakmens likšanas ceremonija. 2024. gadā tika pabeigta jaunā dievnama celtniecība.
Adrese: Krāslavas novads, Dagda, Pasta iela 9 un 2a
