Dinaburgas pils atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 18 km augšpus Daugavpils, senā Naujenes pilskalna vietā. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Toreiz uzbrukums bija neveiksmīgs, lietuvieši atkāpās pari Daugavai. Pagāja 30 gadi un tad lietuviešiem izdevās iekarot Dinaburgu. Vēlāk Dinaburgu īslaicīgi ieņem maskavas lielkņazs Ivans III.
Pirms ordeņa pilnīga sabrukuma mestrs ieķīlāja Dinaburgu Polijas karalim Sigismundam Augustam. 1561.gadā Dinaburga kļuva par poļu “Inflantijas vojevodistes” pārvaldes centru. Vēlāk pēc dažiem uzbrukumiem pilij tika nolemts, ka tās cietoksnis nav drošs un tāpēc pēc Stefana Batorija pavēles 1582.gadā 19 kilometrus lejpus Dinaburgas sāka būvēt jaunu cietoksni pie Daugavas. Ar to arī sākās Daugavpils.
1888. gadā pilskalnā tika veikti pirmie izrakumi V. Neimana vadībā. To gaitā tika atsegti senie pils pamati, kas atradās zem 7-9 pēdu biezas drupu un gruvešu kārtas. Tā kā laikā no 1811.-1829. gadam pilsdrupas bija intensīvi izmantotas būvmateriālu ieguvei, tad pirmo izrakumu laikā pils sienu augšdaļas bija jau pilnīgi iznīcinātas – akmeņi un ķieģeļi izlauzti un aizvesti uz Daugavpili jaunā cietokšņa būvei. Neskatoties uz nesaudzīgajiem postījumiem, izrakumos izdevās iegūt pietiekoši daudz materiālu, lai varētu gūt priekšstatu par pils apmēriem un iekārtojumu. Pils celtnes lielākais garums ir aptuveni 59 m, lielākais platums (rietumu galā) aptuveni 26 m. Kā būvmateriāls tika izmantoti ļoti lieli ķieģeļi (izmēri: 30 x 14 x 10 cm), laukakmeņi (pamatiem) un kaļķakmens plāksnes. Ieeja Dinaburgas pilī vedusi no austrumu puses caur 2 priekšpilīm, kas bijušas apjoztas ar laukakmeņu mūriem un grāvjiem. Tos ar vienkāršu aizdambējumu varēja piepildīt ar ūdeni un tādējādi padarīt grūti forsējamus. Pilī nokļuva pa paceļamu tiltu caur vārtiem, ko sargāja īpaši torņi – torundas. Pils vecākais (austrumu) spārns, iespējams, celts jau Raceburgas Ernesta laikā, bet ziemeļu un rietumu spārni, iespējams, celti ap 1313. gadu, kad mestrs Gerhards Jorke pili atjaunoja, un mestra Gosvina Herikes laikā, kurš 1347. gadā uzcēlis 4 torņus. Izrakumos droši konstatētas tikai 2 torņu vietas – DA un DR stūrī. Nav izslēgts, ka mestra Gosvina Herikes laikā arī priekšpilis tikušas nocietinātas ar torņveidīgām izbūvēm. Pils austrumu spārnā atradušas trīs pagraba telpas. Pils ieejas celtnes otrajā stāvā atradusies pils kapela, kas bijusi rūpīgās izveidota, ar krāsainām profilētām velvju ribām, durvju un logu apmalēm. Kapelai ziemeļu spārnā pieslējās kapitula zāle, uz rietumiem no tās – remetrs (sanāksmju un ēdamtelpa). Rietumu spārnā, kas atradās Daugavas pusē, iespējams, atradās komtura dzīvojamās telpas. Zem uzskaitītajām telpām atradušās virtuves, noliktavas, apsildāmās telpas un ordeņa brāļu dormitorijs (guļamās telpas). Pils dienviddaļu aizņēma plašs pagalms. Visu pils celtnes kompleksu apņēma bieza mūra siena, kurai pagalma dienvidu pusē piekļāvusies kāda šaura koka celtne vai brustvēra atbalsta būve. (izmantoti materiāli no grāmatas A.Plaudis “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa un http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dinaburgas-pilsdrupas-un-pils-makets )
Adrese: Augšdaugavas novads, Naujenes pagasts, Vecpils (koordinātes - 55.912373, 26.724746 )
