Liepkalnes baznīca

 

                                                                   (2019.gada foto)

                                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

Šajā mežonīgajā un vientuļajā apvidū daudz kapsētu. Gandrīz vai to varētu nosaukt par “kapu pilsētu”. Maz māju. Otrajā pasaules karā te sagrāva trīs ceturtdaļas ēku. Pēc tam pagastu saukuši par vietu, kur ne suns rej, ne gailis dzied. Te atrodamas Liepkalnes baznīcas drupas. Tā celta 1847.gadā. Draudze beidza pastāvēt 1959. gadā. Liepkalnes senkapos apglabāti Iršu kolonijas vācieši. Iršu pagastā no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā Iršu muižas kompleksa palikusi tikai klēts. Liepkalnes kapi ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. (no Arvīda Plauža grāmatas “Ceļvedis pa Latviju”, 1998)

Liepkalnes evanģēliski luteriskā draudze pastāvējusi jau pirms 1680. gada. To apkalpojuši Ērgļu draudzes mācītāji. 1680. gadā tā kļuva patstāvīgāka, nodibināja mācītājmuižu, uzcēla nelielu baznīciņu, iecēla savu mācītāju. Liepkalnes draudzē ietilpa Liepkalnes-Ozolu pagasts, viss Kroņa-Iršu, vēlāk saukts Pērses pagasts ar Kaivēnu un Siljāņu ciemiem, Āpšu mājām no Bebru pagasta, daļa Ogres pagasta (daļa māju, kas atradās Ogres kreisajā pusē), daļa Sausnējas pagasta. Kad 1766. gadā starp Liepkalnes-Ozolu, Sausnējas, Odzienas, Bebru, Meņģeles, Ogres un Ērgļu pagastiem ķeizariene Katrīna II ietilpināja Iršu vācu koloniju, vācu zemnieki un amatnieki pievienojās Liepkalnes draudzei.

Abas draudzes apkalpoja viens mācītājs, noturēdams dievkalpojumu svētdienās no rīta latviešu valodā, bet pēcpusdienā vācu valodā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā (līdz 1905. gada notikumiem) par mācītāju strādāja K. Štolls, bet pirms viņa šos pienākumus veica K. Štolla tēvs. Par agrākiem mācītājiem ziņu nav. 1767. gadā Gobiņu kalnā uzcēla jaunu, lielāku baznīcu. Tā nodega. 1772. gadā Liepkalnes draudzi apvienoja ar Vestienas draudzi. Tad dievkalpojumi notika vienu svētdienu Vestienā, otru – Liepkalnē. Mūra baznīca Liepkalnē uzcelta 1847.-1848. gadā. Baznīcas torni rotāja gailis, kas vējā grozījās uz visām pusēm. Baznīcā bija 318 sēdvietas.

Liepkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies ļoti bēdīgā stāvoklī. Ja dievnams ar maziem postījumiem pārdzīvoja Otro pasaules karu, tad padomju okupācijas varas laikā garīgās vērtības netika sargātas. Liepkalnes baznīcā vietējais kolhozs glabāja minerālmēslus. Baznīca pamazām tika izlaupīta un izpostīta. 2016.gadā pie baznīcas atliekām iesvētīja balto krustu ar cerību, ka baznīca kādreiz tiks atjaunota.

Novadpētnieks Žanis Skudra par savu 1964.gada baznīcas apmeklējumu raksta grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”: “Logi pa daļai aizsisti dēļiem, un pa galveno durvju atslēgas caurumu redzu, ka baznīca jau draudzes atstāta un pie kroņlukturiem pieliktas kāpnes. Laikam tos ņems nost. Kad fotografēju baznīcu ar lielu ozolu priekšplānā, pienāk kāds 30 gadus vecs latvietis un sāk man „piesieties", kāpēc es fotografējot baznīcu. Kas tad no baznīcas esot ko fotografēt. Pie dreiskambara zālē sēd vēl daži vīrieši un dzer. Izrādās, ka arī „mans draugs" pieder pie šīs pašas kompānijas. Kad viņš redz, ka es viņam sevišķas vērības nepiegriežu, viņš aiziet.“

 

Adrese: Madonas novads, Sausnējas pagasts, Liepkalne (koordinātes - 56.815860, 25.559945 )