.JPG)
.JPG)
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Gramzdas luterāņu draudze bijusi ļoti kupla, tajā reģistrēti ap 2000 locekļu. Tāpēc arī dievnams bijis lielākais visā Dienvidkurzemē.
Pirmā barona Gerharda Noldes 1567. gadā celtā baznīca bijusi no koka un ar salmu jumtu. Pieaugot draudzei un saimniekiem kļūstot turīgākiem, dievnams 1864. gadā pārbūvēts un paplašināts, ielikti pamatīgi logi un uzklāts kārniņu jumts. Baznīcā bijis skaists altāris ar izciliem kokgriezumiem un 30. gados ar valstsvīru un slavenu dziedātāju piedalīšanos atklātas vienas no labskanīgākajām ērģelēm Kurzemē. Apjomīgu pētījumu par Gramzdas baznīcas un draudzes vēsturi no 16. līdz 20. gadsimtam sarakstījis teoloģijas un filozofijas zinātņu doktors, daudzu latviešu folkloras un mitoloģijas pētījumu autors Haralds Biezais (1909–1995). Viņš no 1932. gada Gramzdā bijis mācītājs un arī ticības mācības skolotājs vietējā pamatskolā.
Lielo un saimniecisko dievnamu Otrā pasaules kara laikā vispirms nodedzināja un pēc tam sagrāva pavisam. Taču draudze sāka atdzimt. Īpaša ļaužu iedvesmotāja bijusi Ilma Engelmane. Tagad draudzes vecākais un balsts ir Priekulē dzīvojošais uzņēmējs Vaclovs Kadaģis. Pateicoties viņa saimnieciskajam prātam un darbīgumam, kā arī neparasti stingrajai ticībai, ka Gramzdas baznīcu iespējams “augšāmcelt no drupām”, tas arī notiek – lēnām un iztiekot ar pašu darbu un līdzekļiem. Viņš stāsta, ka draudze ir ļoti mobila un spējusi izturēt daudzus nopietnus pārbaudījumus. No pašvaldības ir atpirkta neliela Līvānu tipa māja, kurā pagaidām notiek dievkalpojumi un visa garīgā draudzes dzīve. No pašu meža tiek gādāti nepieciešamie kokmateriāli (jumtam ozolkoka skaidas jau sagatavotas), bet līdzekļus iegūst, izstrādājot iepretī baznīcas mūriem esošos karjerus un granti pārdodot vietējai firmai SIA “Inerts Materiālu serviss”.
Dievnama atjaunošanas darbi 2004. gadā sākti ar torņa un tā skatu laukuma izbūvi. Baznīcas drupas sakoptas un nostiprinātas, arī izslīdējušie lielie laukakmeņi iebīdīti vietā un stingri iecementēti. Sākotnēji paredzēts būvniecību veikt tikai vienā daļā, otro pusi pagaidām atstājot iekonservētu. Tādējādi Gramzdas un tuvējās apkārtnes ticīgajiem būšot īpašas privilēģijas – ziemā dievkalpojumi notiks nelielā baznīcā, bet vasarā varēs lūgties starp mūriem zem debesjuma, kur gaismu sniedz saule. Mācītājs Raitis Šēners skaidro, ka šāda ideja radusies gluži racionālu apsvērumu dēļ, jo līdzekļi būs vajadzīgi ne vien dievnama celtniecībai, bet arī uzturēšanai, taču draudze kā jau visos lauku apvidos šodien nav liela. Tomēr mūru iekonservēšana pieļaus iespēju nākotnē izbūvēt arī lielāku baznīcu, ja radīsies tāda vajadzība. Pašreizējais projekts paredz baznīcas mūros arī izbūvēt telpas draudzes vajadzībām. Vaclovs Kadaģis min, ka apkures nodrošināšanai līdzās baznīcai būs arī katlumāja.
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Gramzdas pagasts, Gramzda, Skolas iela 11
