.JPG)
.JPG)
1839. gadā Durbes miestiņā durvis vēra jauna skola, kuru kā savu privātskolu vadīja baznīcas ērģelnieks Špringers. Šajā skolā mācījies Atis Kronvalds. Ēkas galā atrodas Kronvaldu Ata krūšutēls. Mūsdienās ēkā ir pagasta padome un klientu apkalpošanas centrs.
1988.gada laikraksts “Ļeņina ceļš” raksta: “Kad pērn aprīlī pacilāti svinējām Ata Kronvalda 150. gadskārtu un pie Špringera skolas nama Durbes centrā atklājām kultūrdarbinieka krūšutēlu, daudzi svētku viesi un dalībnieki pat iedomāties nevarēja, cik bēdīgā stāvoklī gadu gaitā nonākusi pieminekļa fonā esošā ēka. Svētku sagatavošanas laikā izdarītais fasādes kosmētiskais remonts piesedza lietas būtību, un asais jautājums - kad sāksies skolas nama kapitālais remonts? - neizvirzījās. Bet celtnes iekšpusē bija iebrukuši griesti, sienas knapi balstīja jumta konstrukcijas. Tagad no vecās skolas vairs atlikušas divas gala sienas. Uzsākts ēkas kapitālais remonts. Te savesti gāzbetona bloki, silikāta ķieģeli. Darba dienās griežas javas maisītājs un rosās daži celtnieki. Par uzsākto pārbūvi, kas izraisījusi visādas ļaužu valodas, lūdzu pastāstīt vairākas amatpersonas. Rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Atis Brikmanis: “Ēkas atjaunošana ir 6. Durbes vēlēšanu apgabala vēlētāju norādījums rajona padomei, kas izteikts jau 1985. gadā. Būvdarbus vajadzēja pabeigt jau 1986. gadā. Taču nebija laikus padomāts par celtniecības materiāliem, zema izrādījās restaurācijas projekta kvalitāte. Uzskaitītie darbi neatbilst dabā veicamajiem apjomiem. Ēku, kurā reiz mācījies Atis Kronvalds, atjaunos agrākajā izskatā bez vēlākiem pārbūvējumiem. Uz to pārcelsies bibliotēka un iekārtos novadpētniecības muzeju. Manuprāt, šis ir pirmais gadījums rajona vēsturē, kad kultūrvēsturiskas celtnes atjaunošana izvērsta tik plašos apmēros, pie tam skaidri zinot - ar kādu nolūku. Man rūpes izraisa finansēšanas jautājumi un tas, ka trūkst pieredzējuša meistara, kam uz vietas vadīt celtniecību”.
Durbes izpildkomitejas priekšsēdētāja Vizma Petrēvica: “Ata Kronvalda skolas atjaunošanas ieceru vēsture man ir visai miglaina. Esmu dzirdējusi, ka jau pirms divdesmit gadiem šī problēma cilāta. Pagājušajā gadā ar toreizējo RCP Durbes izpildkomiteja noslēdza līgumu par nama kapitālo remontu. Līgumu vajadzēja slēgt ar Kultūras ministrijas pieminekļu projektēšanas un restaurācijas kantori, kas ir vairāk piemērota organizācija šādas ēkas atjaunošanas darbiem. Bet toreiz man nebija pieredzes, jo tikai nesen sāku strādāt izpildkomitejā un nezināju tagadējā remonta un celtniecības iecirkņa vārgās iespējas. Ar restaurācijas kantori sazinājos tad, kad ēku sāka nograut, un RCP vīri izvirzīja daudz pretenziju. Kantoris restaurāciju varēja ieplānot ne agrāk kā pēc diviem gadiem. Tik ilgi mēs gaidīt nevarējām. Tagad dzirdu pārmetumus, ka celtni nevajadzēja ļaut nojaukt. To pērna gada rudenī izdarīja RCP Durbes iecirkņa vīri Jāņa Dicmaņa vadībā. Par nojaukšanu samaksājām 2.5 tūkstošus rubļu. Slikti, ka ziemā ēkas pamati un nededzinātu māla ķieģeļu sienas pakļāvās visiem vējiem un sniegiem. Sienu virsmu izolāciju celtnieki gan izveidoja no papes un ķieģeļiem, bet tagad viņi paši stāsta, ka mitrums pārņēmis mūrējumu. Realitāte ir tāda, ka RCI nepārtraukti izvirza pretenzijas. Daudzos jautājumos cenšamies meklēt risinājumu. Ar restaurācijas kantori ir noslēgts autoruzraudzības līgums. Vairākkārt uz Durbi atbraukusi projekta galvenā arhitekta Heinrihsone un konstruktors Barbars. Ulbrokas kolhozā esam pasūtījuši metālkalumus logu un durvju apdarei. Restaurācijas kantora Liepājas nodaļā apsolīts līdz 1. maijam izgatavot papildtāmi. Bet visās celtniecības niansēs nevaru būt kompetenta vai celtnieku vietā uzņemties atbildību”.”
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Durbe, Skolas iela 3
