Kapsētas pirmsākumi saistās ar Smiltenes draudzes
mācītāju Hasenšteinu valdīšanas laiku, kad šeit ierīkoja jaunu kapsētu ar mūri visapkārt.
Koka bēru kambara vietā 1871.gadā uzbūvēja mūra kapliču, tās torņa smailē uzlika
(1873) apzeltītu krustu, gadu vēlāk kapsētas malā uzcēla kapu sarga māju. Ar
baznīcas konventa gādību kapsētu uzmērīja, nosprauda celiņus un sāka iedalīt
kapu vietas. Par Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes draudzes vecākā Gotlība Bērena
(Bērensa) testamentā novēlētiem līdzekļiem 1895.gadā uzcēla kapsētas baznīcu.
Jaunajai kapu baznīcai altāra gleznu dāvāja Tirzas mācītāja kundze Ilze Kundziņa
(Smiltenes mācītāja K.Kundziņa brāļa sieva). Viņa to bija pati gleznojusi pēc
vācu gleznotāja Plokhorsta motīva.
Izpildot Gotlība Bērena testamentu, 1896.gadā Smiltenes kapsētas visaugstākajā
vietā pēc arhitekta Konstantina Pēkšēna (1859-1928) metiem uzcelta draudzes
vecākā un labdara Bērena dzimtas kapliča. Tajā ievietots marmora tēls, kuru pēc
Torvaldzena Kristus statujas (Kopenhāgenā) parauga šeit pat, Smiltenē, izveidoja
igauņu tēlnieks Veicenbergs. Pusapdarināto marmora bluķi nogādāja kapsētā, un
smiltenieši kļuva par lieciniekiem tam, kā, skulptoram darbojoties ar āmuru un
kaltu, pamazām izveidojās sniegbalts Pestītāja tēls.
Kapu baznīca ar visu tajā esošo inventāru nodega
1944.gada 23.septembrī, krievu karaspēkam ienākot Smiltenē. Pēc kara to
atjaunoja, tikai bez zvana, jo to jau iepriekš vācieši bija noņēmuši. Tikai
2002. gada 21. septembrī pirms svecīšu vakara dievkalpojuma ieskanējās jaunais,
N.Celmiņa iesvētītais, "Liepājas metalurgā" atlietais bronzas zvans.
Pēc baznīcas atjaunošanas uz izvadāmās telpas
dienvidu sienas tika uzkrāsots krusts,
tā priekšplānā ar mācītāja A.Cimdiņa gādību tika novietota Indriķa Zeberiņa
glezna
"Jēzus Kristus Ģedimines dārzā lūdz Dievu". Savu parakstu Zeberiņš uz
gleznas nelika, jo baidījās no represijām. Gleznas ierāmējumu un altāri
1946.gadā izgatavoja Eduards Mūrnieks. Kad kapliču savā īpašumā pārņēma
Smiltenes izpildkomiteja, tika pavēlēts altārgleznu izņemt. Baznīcas valdes
delegāti meklēja palīdzību Rīgā Kultūras lietu pārvaldē. Speciālisti to atzina
par mākslas darbu un ieteica - ārā neņemt, ja kādam glezna nepatīk, aizklāt to
ar drānu. Tā aizkars tur nostāvēja gadus divdesmit, bet maz bija tādu, kuri,
mirušo izvadot, gleznu aizsedza. Smiltenes izpildkomitejas komunisti 1969.gadā
lika altāri nojaukt un gleznu izvākt. To visu noglabāja Smiltenes ev. lut.
draudzes baznīcā. Tikai 1989.gada 23.jūlijā, kapu svētku svētdienā, mācītājs
Jānis Priednieks iesvētīja atjaunoto altāri, kura krāsojumu bija atjaunojis
Aldis Štelcs, bet koka krustu izgatavojis Eduards Mūrnieks.
Kapsētas jaunākajā daļā, tā sauktajos Jaunos
kapos, 1937.gada 6.maijā tika ielikti pieminekļa pamati Latvijas atbrīvošanas karā kritušo smilteniešu piemiņai. Pieminekli atklāja 1937.gada 7.novembrī. Piemineklis
tika uzcelts pēc arhitekta V.Vitanda meta un veidots no betona
sienas, kura apšūta ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Pieminekļa centrā ir tēlnieka
M.Plukas sarkanā granītā veidots cilnis - vairogs ar zobenu, zemāk teksts: "Brīvības
kara varoņiem 1918-1920". Pieminekli no abām pusēm ietver ap 1 m augsts
mūris, kas izveido katrā pusē stūri un tā rada no trijām pusēm it kā iežogojumu.
Kopts zālājs šajā vietā saglabājās tikai dažus
pirmos padomju varas gadus, tad tas aizauga ar garu zāli. Lai apzināti mazinātu
piemiņas vietas nozīmi, pēc 1980.gada pieminekļa priekšā tika ierādītas jaunas
kapu vietas mirušiem. Daži pilsoņi, nerespektējot brīvības cīņās kritušiem iemūžināto
piemiņu, piederīgo atdusas vietas izvēlējušies nepieļaujami tuvu šūnakmens
sienai.
Kapsētā apbedīti vairāki Pirmajā pasaules karā
kritušie latviešu strēlnieki un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie karavīri:
poručiks Jānis Menska, strēlnieks Jānis Vītols, kaprālis Eduards Ganiņš,
kareivji Juliuss Fridrihšteins, Edgars Lakstīgala, Kārlis Boka, Kārlis Krūmiņš,
Eduards Spriča, Kārlis Treide.
Smiltenes pilsētas izpildkomiteja 1968.gadā izpostīja bijušā Smiltenes muižas īpašnieka
un šo kapu dibinātāja Bandava un viņa radinieku kapus - tika noņemts metāla
kaluma žogs, sadauzītas kapu plāksnes ar mirušajiem veltītiem uzrakstiem,
nolīdzinātas kapu kopiņas, uzvestas dolomīta šķembas; nu šajā vietā kapu svētkos
stājās kori, kas ar savām dziesmām kuplināja kapu svētku programu. Tajā pat gadā nolaupīja tuvumā esošā Smiltenes aptieķnieka Eižena Bergmaņa kapu
metāla žogu. Bandava kapu žogs pārtapa par margām tiltiņam Vecajā parkā pie slimnīcas.
Šajos kapos apbedīti arī daudzi citi ievērojami cilvēki. Piemēram, rakstnieks Zeiboltu Jēkabs, mācītāji Kārlis Kundziņš, Ernests Kronbergs, pirmais latviešu keramiķis Jēkabs Drande, skolotāji Aldis Štelcs, Marta Vanaga, Anna Vanaga, Elza Spriņģe, Dāvids Dambergs, Alise Dzirkale un citi. (izmantota grāmata ”Smiltene: laiki un likteņi”, 2004)
Adrese: Smiltene, Vaļņu iela 11
