Smiltenes mācītājmuiža

 

                                                                  (1930-to gadu foto)

                                                                                   (201... gadu foto)

                                                                      (2019.gada foto)

                                                                              (2023.gada foto no interneta)

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smiltenes luterāņu draudzes mācītājmuiža ir viena no senajām Ziemeļvidzemes mācītājmājām. Tā celta mācītāja Ernesta Gotfrīda Hasenšteina laikā no 1790. līdz 1793.gadam. Muižas arhitektoniskais risinājums maz mainījies līdz mūsdienām. Šeit bija greznas ārdurvju vērtnes ar rokoko stila atslēgas vairodziņu eņģēm. Vestibilā bija saglabājies divviru sienas skapis barokālās formās. Uzmanības vērta bija ēkas jumta koka konstrukcija, kāpņu margas, dēļu grīdas, iekšdurvju vērtnes un manteļskurstenis. Zem ēkas atrodas cilindra un krusta velvēm segti pagrabi. Mācītājmuižas būvmeistars bija Šulcs no Cēsīm un galdniekmeistars Dālbergs no Valmieras.

Īpatnējas telpas bijušas manteļskurstenī. Vienā telpā atradās divas gultas un kumode viesiem, bet otrā izvietojusies krājaizdevu kase ar iebūvētu dzelzs skapi, kura vēlāk pēc Smiltenes lauksaimniecības biedrības nama uzcelšanas 1893.gadā tika pārcelta uz turieni, bet skapi mācītājs atpircis.

Mācītājmuižas celšanas laikā pie mājas ierīkoja ābeļdārzu. Pie mājas ir arī dīķis, kam cauri tek maza upīte.

Mācītājmuiža bija sava laika Smiltenes lauku draudzes garīgās un saimnieciskās dzīves centrs. Tā saistāma ar mācītājiem, daudzpusīgiem kultūras darbiniekiem, baltvāciešiem Svanti Gustavu Dīci, Jakobu Langi, Ernestu Gotfrīdu Hasenšteinu, Kārli Fridrihu Hasenšteinu, Henriku Guleki. No 1880.gada mācītājmuiža saistīta ar mācītāja Kārļa Kundziņa ģimeni. Viņš bija draudzes mācītājs 53 gadus. Kārļa Kundziņa laikā cairāk kā 29 topošie vācu un latviešu mācītāji ir izgājuši savus prakses gadus. Muižā notikuši koncerti un vakari, kas pulcējuši Smiltenes apkārtnes ļaudis. Mācītājs Alfrēds Cimdiņš ir pēdējais mācītājs, kurš dzīvo mācītājmuižā pēc tās faktiskās nacionalizācijas 1944.gadā. Tad mācītājmuiža tika pārvērsta par graudu noliktavu. Neņemot vērā draudzes sūdzības, ēkas un zemi pārņem Staļina vārdā nosaukts lauksaimniecības artelis, vēlāk kolhozs. Ēkās izvieto arī kopmītnes. Arī mācītājs paliek dzīvot šādā svešu ļaužu piepildītā ēkā.

Atjaunojot Latvijas neatkarību 1991.gadā draudze iesniedz lūgumu par īpašuma atgūšanu. 1996.gadā īpašums tiek atgūts. Ēkas ir nolaistā stāvoklī un 2015.gadā draudze uzsāka mācītājmuižas un apkārtnes sakopšanu.

2023.gads nāca ar lielu nelaimi – martā izcēlās ugunsgrēks un ēka nodega. Ierodoties glābējiem notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg divstāvu mājas jumts un otrais stāvs ar atklātu liesmu 450 kvadrātmetru platībā. Dzēst ugunsgrēku ieradās ugunsdzēsēju ekipāžas no Smiltenes, Valkas, Jaunpiebalgas un Valmieras. Pirms ugunsgrēka pie ēkas strādājis malkas skaldītājs. Viņš bija iekūris arī krāsni, lai var sasildīties. Viņš arī esot pirmais, kurš pamanījis dūmus. Tā arī nesaprotot vai krāsns bijusi vainīga jeb vecie elektrības vadi.

Nu jau pagājis vairāk kā gads kopš ugunsgrēka, bet ēka joprojām stāv bez jumta, nekas nav ticis darīts, lai ēku saglabātu.



Adrese: Smiltenes novads (koordinātes - 57.426137, 25.874556 )