.JPG)
.JPG)
Sv. Georgija Bauskas pareizticīgo baznīca celta 1881. gadā pēc latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. 2009. gadā baznīcā savā vietā no jauna uzstādīts oriģinālais 19.gadsimta beigu ikonostass, kas ilgstoši tika uzskatīts par zudušu.
Kad 1881. gadā uzcēla šo dievnamu, Bauskā bijuši 95 pareizticīgie. Pēc priestera Sokolova nāves 1922. gadā par draudzes ganu kļuva virspriesteris J. Dāle. Viņa vadībā tika uzsākti apjomīgi remontdarbi un draudzei pievienojās aizvien vairāk ticīgo. 1920. gados jau bija 465 pareizticīgo. Draudzes ziņās minēts, ka 1935. gadā Bauskā bijuši 470 pareizticīgie.
1938.gada „Bauskas vēstnesis”
raksta: „Pēc lielā pasaules kara, kas stipri skāra latviešu draudzes un
baznīcas, arī Bauskas pareizticīgo draudzei bija visa dzīve gandrīz no jauna
jāveido. Karam sākoties pareizticīgie iedzīvotāji, kas netika iesaukti
karadienestā, ar visiem ģimenes locekļiem tika evakuēti uz tālākiem Krievijas
apvidiem. Pēc kara Bauskas pareizticīgo draudze organizējās no bijušiem
pirmskara Bauskas iedzīvotājiem, no pareizticīgiem ienācējiem no Kurzemes un
Vidzemes, kā arī no jauktām laulībām, kas tika slēgtas Krievijā. Vislielākais
ļaunums bija tas, ka kara laikā jaunatne palika bez baznīcas audzināšanas, un
toreiz apkārtnē redzēja daudz ļauna. Pareizticīgo dievnams bija galīgi izpostīts.
Viss jumts sašaudīts, tāpat bojātas ārsienas. Ar lielgabala granātām bija
notriekts arī augstākā torņa virsējais stūris. Šie lielie postījumi atstāja ļoti
sliktu iespaidu. Pa jumta caurumiem baznīcā tecēja uz griestiem un sijām ūdens,
tāpat pa logu vietām, jo baznīcai bija izdauzīti visi logi. Lai aizsargātu dievnamu
no bojā ejas, bija kaut kas jādara. Bet ko iesākt? Pareizticīgie iedzīvotāji
bija mēģinājuši iestiklot logus, bet tas vien vēl neko nelīdzēja, jo pa kara
laiku izlaistie bērni drīz vien tos atkal izdauzīja. Lai to novērstu, baznīcas
pagraba telpā iekārtoja dzīvokli baznīcas sargam. Bija jāmeklē līdzekļi.
Baznīcai naudas nebija. Tad ar ziedojumu vākšanas listēm pareizticīgo draudzes
dāmas savāca pirmos 100 ls. lemūrēja pagrabā grīdu un krāsnis. Vēlāk, lai
izsargātu šo dzīvokli no lielā mitruma, tur ierīkoja čuguna krāsnīti ar dzelzs
rorēm un pagrabā, ārpus dzīvokļa, izraka padziļu bedri un ierīkoja pumpi, ar
kuru dzīt no šīs bedres ūdeni pa lodziņu ārā. Tagad varēja sākt labot logu
rāmjus un likt rūtis, lai ziemā varētu izsargāt baznīcas iekšpusi no sniega.
Jau 1921. gadā Bauskā bija zināms, ka agrākais Bauskas pareizticīgo baznīcas
mācītājs Sokolovs miris. Vietējie pareizticīgie iedzīvotāji noorganizēja
baznīcas padomi. Šī padome griezās pie Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes
un aicināja Bauskas pareizticīgo draudzei mācītāju, jo līdz tam laikam tikai
dažas reizes baznīcu apmeklēja un noturēja dievkalpojumus Jelgavas pareizticīgo
baznīcas mācītājs Sergijs Jevfimovs. 1922. gada 1. jūlijā, uz Bausku pārnāca no
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes komandētais un no arhibīskapa Jāņa
apstiprinātais virspriesteris J. Dāle. No šī laika Bauskā arī atjaunojās kara
laikā pārtrauktā pareizticīgo draudzes dzīve. Kopējiem spēkiem 1922. gada
oktobra mēnesī tika sarīkots bazārs, kurš kopā ar ziedojumu vākšanas listēm
deva baznīcai tīru atlikumu ap 1000 ls. Padomei bija pilnas rokas darba. Šis
darbs vilkās vairāk gadu. Bija jāremontē baznīca, jāpabalsta mācītājs, jo trūka
līdzekļu viņa uzturēšanai. 1924. gadā ar Senāta lēmumu baznīcai atkal piešķīra
īpašumā 50 ha zemes. Bez tam valdība par pagājušo laiku, kopš zeme bija valsts
rīcībā, izmaksāja no šīs zemes ienākumiem baznīcai 1.226,81 ls. Tādā kārtā
draudzei radās jau brīvi līdzekļi. Vispirms baznīcai uzlika jaunu jumtu un
samūrēja sašautās vietas tornī un sienā un pielāpīja grīdu. Pateicoties tam, ka
Sinode no saņemtā valsts pabalsta atvēlēja vēl 1000 latus Bauskas pareizticīgo
baznīcas remontam, bija iespējams veikt vairākus darbus: pielāpīt baznīcas
jumta spāres un daļu griestu, arī dubultdurvis, nokrāsot baznīcas sienu
iekšpusi, pirkt jaunas ūdens renes, izlabot svētbilžu stāvu un iegādāties dažas
svētbildes. Viss tas izmaksāja 2.700 ls. 1928. gadā 26. februārī priekš zvana
iegādes tika sarīkots bazārs, kurš deva tīru atlikumu 855.54 ls. Šinī bazārā
visvairāk nopelnu valsts ģimnāzijas direktora Pakalniņa kundzei, kura vadīja
mantu vākšanu un rokdarbu izstrādājumus. Vēl tika ieviesta baznīcā elekriskā
apgaismošana. Jaunas mācītāja mājas celšanai nebija līgzekļu un tādēļ šīs rūpes
tika atliktas uz nenoteiktu laiku.
1931. gadā draudzes dzīvē rosīgo Pakalniņu ģimene pārvietojās uz Aizputi, bet
1936.gadā draudze zaudēja savu iemīļoto
priekšnieku P. Smirnovu. Padomei pietrūka galveno darbinieku. Bija jākonstruē
jauna padome ar jauniem vajadzīgiem spēkiem. Ar 1934. gada 15. maiju arī
Bauskai pareizticīgo drauzē sākās jauns uzplaukuma laikmets. Tas draudzi ir
nostiprinājis nevien garīgi, bet arī materiāli. Šajā laikā vecās baznīcas sētas
vietā iestādīts dzīvžogs (gar tagadējo Uzvaras bulvāri) un nolieta gar visu
baznīcas pagalmu cementa ietne.”
Adrese: Bauska, Uzvaras iela 5
