Kapsēdes muiža (Kapsehden)

                                                                (Kungu māja senāk)

                                                                          (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                   (2019.gada foto) 

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmie dati par muižu ir no 1404. gada 30. novembra, kad ordeņu mestrs Konrads fon Fitinghofs nodod muižu kā lēni savam karakalpam Ādamam Kortam. 1588. gadā parādās dati, ka muiža pieder baronam Eberhardam fon Vettelhorstam un, kā raksta viņa pēcteči, tad muiža šai dzimtai ir piederējusi vairākus gadu simteņus. 1842. gada 10. jūnijā Kapsēdes muiža pāriet Liepājas notāra fon Šāka (fon Schak) rokās. Šajā pat gadā notārs dod atļauju Fridriham fon Kruzem (Tērbatas Universitāte) veikt uz muižas zemes arheoloģiskos izrakumus, kas tanī laikā bijuši tikai otrie visā Latvijas teritorijā. Izrakumi veikti, lai izpētītu vācu kultūru.

Par nākošo muižas īpašnieku kļūst Biterlings, kurš 1887. gada 26. septembrī muižu pārdod baronam Georgam Manteifelim. Šim baronam rados ir arī barons Manteifelis no Kazdangas un Cīravas muižas. Kā zināms, šajā laikā Mateifeļu dzimtai pieder liela daļa Kurzemes muižu.
Barons bijis rosīgs un muižā tiek izveidots ganāmpulks ar Holandes govīm. Lai nodrošinātu lopbarību, pļavās ierīko apūdeņošanu. Tiek veidota zirgaudzētava, darbojas kaļķu ceplis un muižas kungu māja tiek paplašināta. Barons Manteifelis ir pēdējais Kapsēdes muižas īpašnieks. 1919. gadā Mateifelim uz agrārā likuma pamata atņem muižu. 1921./1922. gadā muižas četrās telpās ierīko sešgadīgo pamatskolu.
1944. gadā skolu likvidēja un izveidoja tur kara slimnīcu jeb lazareti. Pēc kara ēkā atkal atjauno skolu. 1983. gadā skola pāriet uz jaunu ēku un no šī laika muižas ēka vairāk netiek izmantota.

Portāls liepajniekiem.lv 2013.gadā raksta: “Tas, vai Kapsēdes muižas kungu mājā tiks ierīkots veco ļaužu pansionāts, atkarīgs no valsts politikas, atklāj īpašnieks Andris Kokins. Lai arī pirms vairākiem gadiem sākti, ēkas remontdarbi joprojām palikuši nepabeigti.  Arhitektu biroja “AKA birojs” īpašnieks Andris Kokins Kapsēdes muižu iegādājies 2004. gadā. Tajā laikā tā stāvējusi tukša un neapsaimniekota. 2011. gada vasarā A. Kokins redakcijai stāstīja, ka ēkā ieguldīts daudz – ticis sakārtots jumts un pagrabs.

Sākumā īpašniekam bijusi doma muižā izveidot viesu namu, taču šī ideja Latvijas ekonomiskā norieta laikā tā arī nav realizējusies. Pēc tam arhitekts pieļāva, ka, iespējams, tur varētu tikt izveidots “salīdzinoši laba līmeņa” veco ļaužu pansionāts. Kā toreiz izteicās A. Kokins – esot zināmi Latvijas un ārzemju investori, kas tajā varētu būt ieinteresēti. Savukārt pansionāta klienti varētu būt no Latvijas aizbraukušo jauniešu vecāki, toreiz kā piemēru minēja muižas īpašnieks.

To, vai ideja par pansionāta izveidi Kapsēdes muižā tiks realizēta, tagad A. Kokins ne apstiprina, ne noliedz. Tikai norāda, ka valsts politika ir tāda, ka šādu projektu īstenot nebūtu ekonomiski izdevīgi. “Sponsorēt nebiju plānojis,” piebilst muižas īpašnieks.

Būvniecības vēsturnieks un Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Juris Zviedrāns norāda, ka no kultūrvēsturiski vērtīgajām detaļām saglabāts vairs nav nekas. Vienīgā ēkas vērtība tagad esot sienas, jumts un nesošās konstrukcijas.“

2024.gadā skats uz muižu joprojām ir diezgan bēdīgs. Acīmredzot nekas nav tur darīts kopš rakstā minētā 2011.gada. Ja ēkas priekšpuse izskatās sakopta, tad aizmugure ir pilnīgi ieaugusi brikšņos. Pavasarī tiem cauri ēku var saskatīt, bet vasarā tur viss būs necaurredzams.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Medzes pagasts, Kapsēde (koordinātes - 56.598086, 21.136790 )