Cukerbekera muižiņa bija tipiska Rīgas priekšpilsētu koka muižiņa, celta baroka stilā. Diemžēl ēka tika nojaukta 1908.gadā lai dotu vietu šeit mūsdienās redzamajam Valsts arhīva namam Slokas ielā..
No Brabantes Rīgā ienākusī Cukerbekeru dzimta bija ietekmīgi tirgotāji. Muižiņu visdrīzāk cēlis eksportfirmas īpašnieks, aktīvs brīvmūrnieks Tomass Cukerbekers, kas Rīgā 1761.gadā dibināja brīvmūrnieku ložu. Testamentā Cukerbekers muižu novēlēja sievai, tās vērtība bija 800 dālderi. 1823.gadā Cukerbekera atraitne mira, 1826.gadā mira dēls Tomass, kuram piederēja viena no lielākajām personiskajām bibliotēkām Rīgā ar vairāk kā 2000 sējumiem. Visi Cukerbekeru īpašumi, tai skaitā šī un vēl viena muižiņa nonāca izsolē. Šī muižiņa tika pārdota par 850 sudraba rubļiem. Ieraksti Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētas 2. kvartâla gruntsgrâmatâ liecina, ka ar 118. policijas numuru reģistrētais Švarcmuižas dzimtsrentes gruntsgabals 1824. gadâ piederējis pazîstamâ tirgotâja un kolēģijas asesora Tomasa Cukerbekera (Zuckerbecker) mantiniekiem. Noslēdzot mantojuma dalîšanas lîgumu, par šâ nekustamâ îpašuma vienîgo īpašnieku tajā pašā gadā kļuva konsuls Melhiors fon Trompovskis (von Trompovsky). Saskaņā ar Rîgas landfogtijas tiesas lēmumu 1837. gadâ îpašums nonâca pie Vidzemes vicegubernatora Ludviga fon Kubes (von Cube), kurš to jau 1838. gadâ pârdeva tâlâk tirgotâjam, Lielâs Ģildes vecâkajam Aleksandram Ofanderam (Ovander). 19. gadsimta otrajâ pusē ar Rîgas bâriņu tiesas lēmumu 1879. gadâ plašo gruntsgabalu ar visâm tur esošajâm ēkâm ieguva Lielâs Ģildes vecâkais Nikolajs Georgs Kimmels (Kymmel). Jaunais îpašnieks bija grâmattirgotâjs, iecelts Rîgas pilsētas goda pilsoņu kârtâ ar mantojamâm tiesîbâm. Savâ 1890. gada 11. decembrî sastâdîtajâ testamentâ N. G. Kimmels visu îpašumu vienâdâs daļâs novēlēja saviem bērniem: dēliem – Nikolajam un Heinriham Matiasam Kimmeliem, meitâm – Elizabetei fon Šepfai (von Schoeph) un Augustei Julianai Zeiberlihai (Seuberlich), dzimušām Kimmelām. (izmantoti materiāli no facebook.com un ambermarks.com)
Pēc muižiņas nojaukšanas tās vietā uzbūvētā tagadējā Valsts arhīva ēka. Ēka projektēta (arhitekts V.R. Reslers) un celta kā pilsētas lombards. Divreiz paplašināta, uzceļot nelielu spārnu gar Bezdelīgu ielu (1914, arhitekts R. Heršelmanis) un apjomīgu būvi Slokas ielā (1937, arhitekts I. Blankenburgs).
Adrese: Rīga, Slokas iela 16
