Kapi pastāvēja līdz 1964.gadam, kad tos appludināja Pļaviņu HES ūdeņi. 1964.gada “Padomju Daugavā” bija sludinājums, kas aicina pieteikties kapos apglabāto tuviniekus, lai veiktu apbedījumu pārvietošanu. Man nav zināms, uz kurieni apbedītie tika pārvietoti un šaubos vai visi. Dzelmē palikuši gan šie kapi, gan tur pat Pungas silā atrastie latviešu senkapi, kurus vēl 1960-os gados pētīja arheologi.
1939.gada
izdevums “Ugunskurs” raksta: “No Aizkraukles stacijas
ved ceļš uz Sēreni. Ceļu šķērso Daugava. Gājienu labāk sākt
pa Zemgales krasta priežu mežu, uz Kokneses pusi. Vietējie
iedzīvotāji to sauc par Pungas mežu. Mežā gar krastu ir kara
laika ierakumi, betona blindāžas, munīcijas noliktavas u. c.
Vairākās vietās redzami sūnaini pauguri, virs kuriem nolūzis
koka krustiņš. Tur dus par tēvzemi kritušie.
Ejot arvien
tālāk, krasts paliek stāvāks. Redzamas dolomīta klintis.
Vislabākā iešana tad gar ūdens malu. Vairākus gadus atpakaļ te
atrastas senlatvju kapenes, arī ieroči. Nemanot esam piegājuši
pie lielas gravas, kuras dibenā tek strautiņš. Šī grava visai
īpatnēja, jo kaut cik līdzīgas viņai nav citur. Gravā nekad
neiespīd saule. Augšā, krastā beidzas mežs. Blakus gravai
atrodas Pungas kapi.
Ejot tālāk strauji mainās augu
dažādība. Dažādi lapu koki, vairumā lazdas. Krasts stāvs,
vietām ar kailām, klintīm. Pēkšņi acij parādās kaut kas
balts. Vai krīta klintis? Nē. Tie ir milzīgi avotkaļķa krājumi.
Krasts balts, avotains. Pēdējā laikā šo dabas bagātību sāk
izmantot. Kaļķis lielāko daļu rupjgraudains. Ir gan arī lieli
šūnaini gabali, līdzīgi šūnakmenim pie Staburaga. Priekšā
redzamas mājas. Aiz tām Sērenes un Seces pagastu robežas. Pēc
neliela gabala noiešanas esam atkal pie lielas gravas. Šinī gravā
tek pastāvīgi ūdens, ne tikvien gravas dibenā, bet arī no
klintssienas, kas atgādina smilšakmens klinti Lorupes gravā
Siguldā. Gravā līdz ar tekošā ūdens līmeni klintī redzama
apmēram 20 cm plata, brūni pelēka, melni svītrota josla. Tā
līdzīga radzei. Zem tās dažus cm bieza kārta tumšas, ķepīgas
vielas. Abas šīs joslas ir degšīfers jeb degakmens. Šī
degšīfera īpašības nav vēi zināmas, jo atrodas izmeklēšanā.”
1960.gada laikraksts “Ausma” raksta: “Daudz sirmu pagātnes teiku glabā gleznainais Pungu sils, kas stiepjas gar Daugavas kreiso krastu iepretim Aizkrauklei. Simtgadīgu egļu ieskauti, te paceļas mūsu ēras 3. - 5. gadsimta senlatviešu kapu uzkalni. To noslēpumus šovasar pētī Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija vēsturēs zinātņu kandidātes Elvīras Šņores vadība. Jau izpētītajos piecos Pungu sila kapu uzkalniņos iegūtie bagātie materiāli ļauj noteikt, kādā laikā un kā izdarīti apbedījumi, raksturo toreiz lietotos darba un medību rīkus, ieročus, rotas lietas, traukus, mūsu senču mirušo vai kaujās kritušo tuvinieku apbedīšanas parašas. Pēdējās dienas ekspedīcijas dalībniekiem bija ļoti veiksmīgas: atrokot līdz šim neskartu kapu uzkalniņu, tajā atrada divus kaujas cirvjus, vairākus šķēpu uzgaļus un rotas lietas. Paredzēts izpētīt vēl piecus kapu uzkalniņus.”
Adrese: Aizkraukles novads, Sērenes pagasts (koordinātes - 56.586296,
25.295437 )
