Dundagas doktorāts un Dakterleja

 

                                                                            (Doktorāta ēka senatnē)

                                                         (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

1811.gadā Dundagā, lejpus dzirnavām nodibināja doktorātu. Šeit dzīvoja, kā arī plašajās un ērtajās telpās pacientus pieņēma ārsti. Izskatīgā mūra ēka ar kārniņu jumtu atradās koku ieskautā vietā un deva nosaukumu apkārtējam zemes stūrītim, kurš Dundagā saglabājies vēl šodien – “Dakterleja”. Pavasarī, kad Pāces upīte pārplūda, uz doktorātu veda augstas koka laipas.

Arī līdz doktorāta atvēršanai Dundagā strādāja mediķi. Pirmais mācītais mediķis Dunda­gā parādījies vismaz pirms 1770. ga­da. Viņa vārds bija Gotlībs Pensins. Ziņas par šo mediķi ir diez­gan skopas: dzimis 1728. gadā Prū­sijā. Dundagā nostrādājis, līdz 1789. gadam. Gotlībs Pensins bija ķirurgs, kurš pēc tā laika tradīcijām ārstēja vienkāršākas kaites. Universitātes diplomu ieguvušie ārsti tolaik ar ķirurģiju nenodarbojās, jo uzskatīja to par pārāk prastu (ķirurgi uzgrie­za augoņus, rāva zobus, nolaida asinis). Arī nākošie divi Dundagas medi­ķi – Gabriēls Verners Šīmans un Johans Ēvalds Cecmans bija ķirurgi, bet ap 1799. gadu Dundagā parādās pirmais diplomētais ārsts – Liepājas tirgotāja dēls Johans Ulrihs Lange, kurš mācījies Vitenbergā un Berlīnē, bet Jēnā aizstāvējis disertāciju Dr. med. grāda iegūšanai.

Pēc J. Langes arī turpmākajiem Dundagas ārstiem līdz pat 19. gadsimta beigām bija medicīnas doktora grāds. Izskaidrojums tam diezgan vienkāršs: 19. gadsimtā plašais Dundagas pagasts bija viena no ienesīgākajām ārsta vietām visā Kur­zemē. Dundagas barons varēja atļauties uzaicināt darbā labu ārstu, jo plašais pagasts solīja lielus ienākumus. Tīkotāju uz šo vietu netrūka un, līdz ko tā atbrīvojās, vienmēr pieteicās liels skaits preten­dentu, reizēm pat vairāki desmiti.

Ap 1810. gadu Dundagā strādāja Dr. med. Gotlībs Daniels Meredigs, pēc tam nāca Kārlis Jūlijs Jēkabs Mēbe. Viņš ievērojams ar to, ka bi­jis pirmais ārsts, kurš 1811. gada 26. augustā jaunierīkotajā Berlīnes universitātē aizstāvējis disertāciju medicīnas doktora grāda iegūšanai, par ko no ķeizara Fridriha Vilhel­ma III saņēmis naudas balvu.

Johans Kristofs fon Horlahers bi­ja pirmais muižnieku kārtas ārsts Dundagā, kur strādāja no 1821. līdz 1834. gadam. Vēlāk viņš uztaisījis Ventspils pilsētas mediko – topogrā­fisko aprakstu, par ko viņam Pēter­burgas Kara medicīnas akadēmija piešķīrusi štāba ārsta nosaukumu.
1844. gada 21. janvārī nomira Dundagas ārsts Kārlis Georgs Teodors fon Bolšvings. Uz ārsta vietu pieteicās 26 pretendenti, taču izraudzījās Juri Bāru. Viņš bija pirmais latviešu tautības ārsts Dundagā un nostrādāja šeit no 1844. līdz 1855. gadam. Juris Bārs pazīstams arī kā pirmais latviešu tautības valodnieks un rakstnieks. Tieši viņš izdomāja, ka virs garajiem patskaņiem latviešu valodā jāliek svītriņa - jāraksta nevis «Bahrs», bet «Bārs». Viņš arī izstrādājis jaunas ortogrāfijas projektu, novēršot čupu burtus, izvirzījis šaurā un platā «e» lietošanas nosacījumus, raksturojis latviešu valodas skaņu sistēmu un intonācijas.
Jānis Odiņš, kurš nāca pēc J. Bāra, Dundagā nostrādāja 15 gadus, vēlāk bija Ķemeru kūrorta ārsts. Vēl ilgāku laiku – 24 gadus – Dundagā bija ārsts Kārlis Luijs Ēvalds Gustavs Hermanis Ekmans.
 

1883. gadā Valdemārpils aptiekas īpašnieks provizors Konrāds Jūlijs Štolcers doktorāta vienā galā atvēra Dundagas Lauku aptieku. 1884. gadā par aptie­kas pārvaldnieku kļuva provizors Kārlis Alslēbens. Pēc pieciem gadiem pārvaldnieki mainījās – sāka strādāt provizors Ludvigs Tušs.
 

Īpašnieks un pār­valdnieki Hugo Jirgens, Roberts Kārlis Šnikvalds un Vilhelms Zuments ļoti rūpējās par savu īpašumu. Dundaga bija ienesīga vieta arī aptiekāriem. Nopelnītie līdzekļi ļāva aptieku no doktorāta mājas 1895. gadā pārvietot moderni iekārtotā divstāvu mājā.
 

19. gadsimta beigās Dun­dagā, netālu no doktorāta, bija arī neliela slimnīca ar 3 gultām, taču tā nodegusi un slimnieki un nespējnie­ki pārcelti uz doktorātu. Līdz 1912. gadam, kad tika uzcelts jauns ne­spējnieku nams, doktorātu izmanto­ja kā nabagmāju. Tādēļ kā­du laiku pastāvējis arī nosaukums “Nabagleja”.
 

Gadiem ejot un doktorāta ēkai pamazām nolietojoties, ārsts pārcē­lās uz “Līkmuižu”. Vecais doktorāts saglabājās ilgu laiku, vēl divdesmitajos gados Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks prof. Kārlis Barons do­māja par tā kapitālremontu. No­jauca šo ēku 1969. gadā.

Dakterlejā upītes krastā ir avotiņš, kura ūdeņi esot spēcinoši un dziedinoši. Jau senatnē to izmantoja zāļu gatavošanai netālajā doktorātā. Mūsdienās šo avota ūdeni iecienījuši iedzīvotāji no tuvas un tālas apkārtnes.

Adrese: Talsu novads, Dundagas pagasts. Dundaga (koordinātes - 57.511606, 22.349335 )