Zūru muiža (Suhrs)

 

                                                        (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)

                                                              (Fotografēts 2021.gadā, Stefan Kreidler foto)
 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muiža celta 19.gadsimta piecdesmitajos gados. Tomēr nevar pateikt, vai tā būvēta visa vienlaicīgi. Iespējams, ka kāda tās daļa nav uzbūvēta vai nobeigta. Šī ēka saistās ar Berlīnes arhitekta Teodora Zeilera vārdu, kurš ieradies Latvijā 19.gadsimta vidū un apmeties uz dzīvi Kurzemē. Muižas ēka celta Lambsdorfiem raksturīgā atturīgā manierē, īpaši atzīmējamas ir vestibila grieztās koka kāpnes uz otro stāvu. Ap muižu tika izveidots parks 4 ha platībā, kurā tika stādītas lapegles un citi eksotiski koki. Vēlāk parkā tika izveidotas Lambsdorfu dzimtas kapenes. 1908. gadā muižā tikuši nometināti vācu kolonisti no Volīnijas.

Ceļš uz muižu ved pa garāko aizsargājamo dubultaleju Latvijā. Dubultās koku rindas stādītas no liepām, kas papildinātas ar ošiem un kastaņām.

Agrārreformas rezultātā muiža Lambsdorfu dzimtai tika atsavināta un 1938. gadā uz Zūru muižu pārvietoja Leču divgadīgo lauksaimniecības skolu. Ventspils apriņķa lauksaimniecības skolu Lečos atklāja 1923. gada 14. oktobrī, vienlaicīgi Lečos noorganizējot vērienīgu lauksaimniecības izstādi. Skolas uzdevums bija gatavot kvalificētus lauksaimniecības un mājsaimniecības speciālistus. Pēc skolas pārvietošanas uz Zūru muižu, tai vajadzēja turpināt aizsākto lauksaimnieciskās izglītības virzienu. Zūru muižā esošo lauksaimniecības skolu 1954. gadā reorganizēja un pārveidoja par Zūru Lauku profesionāli tehnisko skolu.

1996.gadā Zūru lauksaimniecības skola (nosaukumi skolai vairākkārt mainījušies) tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ. Nelīdzēja arī mēģinājumi atvērt jaunas profesionālās izglītības programmas. Skolas pastāvēšanas pēdējos gados Zūrās gatavoja pat auklītes. Tomēr skolu saglābt neizdevās. Muiža nonāca pašvaldības īpašumā un kādu laiku tajā izvietoja invalīdu apmācības centru. Taču arī tas pēc pāris gadiem tika slēgts. Pašvaldībai trūka līdzekļu muižas uzturēšanai, tāpēc tika nolemts to pārdot. Muižu nopircis kāds vācietis uz pusēm ar sievu - Krievijas pilsoni. Bet vācietis pēc tam traģiski gājis bojā autokatastrofā un vēlāk muižas otra īpašniece no Krievijas internetā ielikusi sludinājumu, ka Zūru muiža tiek pārdota, bet neviens pircējs nav tai atradies.

Kad muižas pils tika pamesta, vispirms notikusi muižas atdzelžošana - nolauzti un aiznesti radiatori, metāla caurules, durvju rokturi - viss, ko var nodot metāllūžņos. Pēc tam sākusies muižas atkokošana - tiek izlauzts un aiznests viss, ko var izmantot kā kurināmo. Visvairāk žēl centrālajā vestibilā bijušās griezto kāpņu margas. Vikipēdijā ievietota šo kāpņu fotogrāfija un tās minētas kā muižas arhitektoniska vērtība. Izpostīta arī muižas kreisajā spārnā esošā aktu zāle. Viena podiņu krāsns nojaukta un podiņi nozagti. Otra atdzelžota un palikusi bez šībera un durtiņām. Muižā daudzviet grīda izlauzta un staigāt pa to ir bīstami.

Jaunais īpašnieks ap 2021.gadu - Stefan Kreidler. Viņš muižu esot iegādājies no latviešiem, ne augstāk minētās Krievijas pilsones.

Adrese: Ventspils novads, Vārves pagasts, Zūras (koordinātes - 57.254089, 21.609633 un apkārtne)