Celta 18.gadsimta beigās. Jānis Zilgalvis grāmatā “Mācītājmuižas Latvijā” raksta: “Ēku sedza pastorātu arhitektūrā reti sastopamais mansarda tipa jumts, bagātīgi profilēta bija tās dzega. Abās garenfasādēs atradās koka lieveņi, kas tapuši 20.gadsimta sākumā. Zem ēkas izbūvēti velvēti pagrabi, kas reljefa krituma dēļ vienā galā veidoja cokolstāvu. 1930.gadu fotoattēlos pagraba logiem vēl redzams sīkrūtojums, bet stāvā jau redzamas izmaiņas - sešrūšu logi. Īpatnēji, ka mansarda stāvā nav jumta logu. Telpas izgaismo vienīgi trīs logi zelmiņos.
1960., 1970. gados mācītājmājā atradās Dundagas pansionāts un
dzīvokļi. 1979. gadā seno celtni izpostīja ugunsgrēks. Ilgāku
laiku nevienam nerūpēja zem klajas debess esošais unikālais
manteļskurstenis un baroka stila durvju vērtnes. Vēlāk jumts tika
atjaunots, bet ar divslīpju konstrukciju, un šodien ar ēku varam
iepazīties kroplā izskatā - puse jumta -mansarda, puse -
divslīpju. No manteļskursteņiem, kuri bija divi, saglabājies
tikai viens. Vienā no telpām atrodas griestu sienu ieloces
profilētas dzegas, priekštelpā ienākošos priecēja baroka stila
divviru durvju vērtnes un turpat blakus otras -vienviru. Durvju
vērtnu pildiņu virsmu rotāja simetrisks barokālas formas dekors
ar nosmailinātiem galiem. Stūros nelieli elementi atkārto dekora
izliekti ieliekto konfigurāciju. Vērtnes turēja kaltas čūskveida
eņģes. Divviru durvis publicējis H.Pīrangs, aprakstot baroka
laika muižu arhitektūru.
Mācītājmuižas apbūvi papildina
laukakmeņu mūra laidars. Pie tā redzamas kādas ēkas drupas, bet
otra dzīvojamā ēka šeit tapusi 1920. gados. Mācītājmājas
priekšā atrodas neliels parks.
Dundagas pastorātā strādāja
un dzīvoja Jākobs Frīdrihs Bankavs (J.F.Bonkou ?—1725.), kura
sarakstītā sprediķu grāmata līdz 1901. gadam bija iznākusi
desmit reizes, un garīgās literatūras tulkotājs latviešu valodā
Johans Višmanis (?-ap 1705.), izdevuma Nevācu opics (1697.)
autors.”
Adrese: Talsu novads, Dundagas pagasts, Dundaga, Vīdales iela 7.
