Zvārtes iezis ir valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais
dabas piemineklis, tas atrodas Amatas novadā, Amatas upes krastā. Amatas upe ir
viena no straujākajām, krāčainākajām un tīrākajām Gaujas pietekām.
Zvārtes ieža izcilni veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, tā augstums –
20 m.
Blakus populārajam izcilnim atrodas Amatas kreisā krasta devona iežu atsegums,
kura kopgarums ir 200 m un maksimālais augstums - 44 m.
Ap pakalnu apliecas taka „Meža mātes valstībā”, kurā var iepazīt 18 koku un
krūmu sugas un uzzināt, kas par tiem sacīts latviešu tautas ticējumos un
paražās.
Tautas nostāsti vēstī, ka Zvārtes iezis bijusi raganu sapulču vieta
Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos. Tad tās uz slotām šāvušās šurp no Zilūža
un Vilkates siliem.
Zvārtes ieža pļavās var apgūt dažas „raganiņu zinības”, iepazīstot no koka
gatavotos skaņu rīkus un neparastu dabas veidojumu atdarinājumus, kuri
uzmanīgam vērotājam būs jau pazīstami.
Iepretī Zvārtes iezim, pļavas malā, atrodas Miglas iezis, ko vietējie
iedzīvotāji dēvējuši par Pļavas iezi.
No Zvārtes ieža iespējams doties garākā pārgājienā pa Amatas taku (2.2 km) -
viena no populārākajām takām Gaujas NP. To ieteicams veikt no Zvārtes ieža pa
straumei gar Amatas labo krastu Gaujas virzienā līdz Vanagu tiltam. (daba.gov.lv)
1938.gada laikraksts “Brīvā zeme” uzdod jautājumu: Vai Zvārtes iezis aizies bojā? Tālāk raksta: “Zvārtes iezis Amalas krastos ir viens no krāšņākiem un varenākiem dabas pieminekļiem mūsu zemē, kas uzslienas ap 35 metru augstumā Amatas kreisajā krastā, iepretim Zvārtes mājām. Bet viņa pamatus nemitīgi skalo Amatas ūdeņi un it sevišķi tas apdraudēts pavasara palos. Ir jau ilgāks laiks, kopš ierosināts nostiprināt ieža pamatni pret tālākiem izskalojumiem, kas liks skaistajam dabas krāšņumam tuvākā vai tālākā nākotnē bojā iet. Par šo jautājumu kompetentās iestādēs painteresējoties izrādās, ka tas nav iespējams: trūkst noteikumu, kas atļautu glābt Zvārtes iezi! Paradoksāli, bet — to mēr! Partiju laiku likumdošanas atskaņas. — Jo, lūk: Zvārtes iezis atrodas privātā valdīšanā, un lai valsts iestādes varētu ko darīt viņa nostiprināšanā pret izskalojumiem, iezis būtu ieskaitāms valsis aizsargājamos dabas pieminekļos. Tas arī ierosināts: šai lietā kādā valsts iestādē jau radusies vesela akts. Bet arī tas nav līdzējis, jo vecie, spēkā esošie 1932. g. noteikumi par pieminekļu aizsardzību Latvijā paredz tikai pieminekļa aizsardzību ar arheoloģisku, etnogrāfisku, vēsturisku un mākslas vēsturisku nozīmi. Protams, par sevi varenais un skaistais, bet tieši un nopietni apdraudētais Zvārtes iezis nevienā no šīm grupām neietilpst, kālab pieminekļu valde, pildot likumu, šai ziņā nekā nevar darīt. Izrādās, ka arī pēc mežu aizsardzības likuma Zvārtes iezi no turpmākiem apdraudējumiem nevar aizsargāt. Šim stāvoklim turpinoties varam sagaidīt, ka vienā jaukā dienā, pēc pavasara paliem, pa nule jaunizbūvēto auto ceļu uz Zvārtes iezi braucot, tūristi pie viņa nonākot vairs neatradīs šo krāšņo dabas pieminekli. Tūristi tic, ka tas tomēr nenotiks un Zvārtes iezi glābs.”
1969.gadā laikrakstā “Padomju druva” kāds lasītājs vēstulē raksta: “Zvārtas iezi apmeklē ļoti daudz tūristu un ekskursantu. Bet šiem vārdiem dažkārt vēl jāmin līdzi kāds cits - netīrība. Pēc «viesu» aizbraukšanas pie Zvārtas ieža tiek atstāti papīri, pudeļu lauskas, konservu bundžas. Ēd taču arī mājās, bet tur neviens nevajadzīgo nenomet uz grīdas.”
Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts (koordinātes - 57.246185, 25.142311 )
