Interesants apskates objekts ir Kalešu kaļķa ceplis Kaļķciemā (Kaļķklētīs), kur ražoti kaļķi. Kaļķakmens tika lauzts t. s. plienu bedrēs, un kaļķi dedzināti un lašēti (dzēsti) aptuveni kopš 1800. gada. Vecā četrstūra kaļķu cepļa ēka kalpojusi vēl 1910. gadā, vēlāk uzcelta jauna torņveida ēka. To var atrast, braucot no dzirnavām 1,2km Kuldīgas virzienā un tad nogriežoties pa labi. Saglabājusies cepļa ēka un kaļķu veldzēšanas ēkas motori. Tagad cepļa ēkai noņemts jumts. Bez mūra kaļķiem ražoja arī plāna kaļķus zemes kaļķošanai. Kolhoza laikā būve tika atjaunota, un tur līdz 1950. gadam dedzināja kaļķus. Pļavās pie Abavas iegūts arī ķauķis jeb šūnakmens, vairāk gan Valgales un Veģu pagastos. (Lejup pa Abavu, 2004)
1959.gada 2.jūnija “Padomju karogs” raksta: “Drīz darbu sāks Kalešu kaļķu ceplis. Nobeigumam tuvojas atjaunošanas darbi Kalešu kaļķu ceplī. Pašreiz beidz mūrēt kurtuves, pieved malku, akmeņogles, lauž dolomītu. Pirmo produkciju paredzēts izlaist jau jūlijā. Sākotnējā cepļa jauda būs ap 16 tonnām dedzinātā kaļķa diennaktī. Kalešu kaļķu cepļa atjaunošana notiek par rajona kolhozu kopējiem līdzekļiem un nodrošinās tos ar tik nepieciešamajiem būvkaļķiem, kurus līdz šim vajadzēja ievest no kaimiņu rajoniem.”
Tomēr 1959.gada 12.novembrī tas pats laikraksts spiests atzīt: “Talsu rajona starpkolhozu celtniecības kantoris Nr. 8 sākot ar šā gada 24. martu iesāka remontēt Kalešu kaļķu cepli. Jau pagājusi vasara un pagājuši desmit datumi, kuros b. Āboliņš solījās, ka ceplis izdos pirmo produkciju. Kolhozi gaida, kad varēs saņemt kaļķus, bet to nav un nav. Par ko gan cepļa vadītājam b. Frīdenbergam jau sesto mēnesi maksaā 820 rubļus mēneša algu? Vai par to, ka b. Frīdenbergam dots vadītāja vārds, lai pabraukātu kā ievērojama persona? Ja starpkolhozu celtniecī bas kantoris Stendē kolhoziem mākslīgo mēslu noliktavu cēla 3 gadus, tad kaļķu cepli, droši vien, atremontēs ne ātrāk ka 5 gados. Ta aiziet rubļi ... “
Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.098553, 22.382605 )
