(2020-ie gadi)
1889. gadā tika uzbūvēta Ramocku dzelzceļa stacija, kuras nozīme pieauga 1916. gadā, pēc dzelzceļa līnijas līdz Pitalovai izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Vācu laikā 1918. gadā staciju pārdēvēja par Erichshof, 1919. gadā par Ieriķiem. 1930.gadā stacijas ēkā notikusi pārbūve, tai piebūvēts 206 kvadrātmetru pagarinājums.
Otrā pasaules kara laikā stacijas ēka gājusi bojā. Par staciju kalpoja kāda cita ēka. 1953.gada presē parādās raksti, ka tiekot celta jauna stacijas ēka. Darbi neesot gājuši uz priekšu un stacijas ēku esot bijis grūti pieņemt ekspluatācijā. 1955.gadā laikraksts “Cīņa” raksta: “1953. gada vasarā Ieriķos ieradās celtnieki. Atveda arī būvmateriālus. “Sāksim celt jaunu staciju," atbraucēji pavēstīja, “būs gatava trijos četros mēnešos." Tomēr tā viss nenoticis. Rudens pusē mūrnieki un namdari pazuduši reizē ar strazdiem. Tikai togad jaunai stacijai durvis vēl neesot virinātas. Pienācis 1955. gads. Tagad celtnieki rāvušies, kreklos izmetušies. Beidzot Balttransstroj tresta direktors varējis zvanīt dzelzceļa pārvaldei: “Steidzami iecelt komisiju stacijas pieņemšanai." 1955. gada beigās Ieriķos ieradusies pieņemšanas komisija. Bet jo pieņēmēji ilgāk staigājuši pa jaunās stacijas ēku, jo vairāk raustījuši plecus: sienas nekrāsotas, grīda grumbuļaina. Komisijas atzinums bijis: “Nepieņemam, jāpārtaisa." Pēc 12 dienam dzelzceļa pārvalde saņēmusi jaunu aicinājumu: “Tagad viss kārtībā." Arī šoreiz staciju nevarējuši pieņemt. Tresta direktors ilgi lauzījis galvu, ko tagad darīt, beidzot 24. februārī aizrakstījis dzelzceļu pārvaldei vēstuli, kurā garantējis, ka nepilnības novērsīšot vēlāk, lai tikai tagad staciju pieņemot. Uz Ieriķiem atkal devusies pieņemšanas komisija. Iegājusi pa šķībajām jaunās stacijas durvīm, velti mēģinājusi sasildīties pie kurinātās krāsns, kas, kā izrādās, nesilda. Bezcerīgi meklējuši stacijā labierīcības, bet neatraduši. Komisija uzrakstījusi ceturto reizi protokolu, ka staciju nevar pieņemt. Tagad neviens nevarot pateikt, kad īsti staciju pabeigs un komisija pieņems.”
Arī 1954.gada “Cēsu stars” raksta par nekārtībām Ieriķu stacijā: “Ieriķu stacijas uzgaidāmās telpas neatbilst braucēju pra sībām. Šeit gan lasāms uzraksts “Nesmēķēt", bet nav neviena, kas kontrolētu tā izpildi. Grīda netīra, soli noputēiuši. Dzeramais ūdens ieliets netīrā, nenoslēgtā traukā, un to apmaina reti. Kāpnes pie uzgaidāmās telpas noledojušas. Uzgaidāmās telpās trūkst laikrakstu krievu valodā, nav neviena lozunga, kā arī skaļruņa. Pasažieri bieži vilciena pienākšanu spiesti gaidīt tumsā, jo nodziestot elektrībai, stacijas vadība nerūpējas, lai tiktu uzdegtas petrolejas lampas. Ieriķu stacijas vadībai nekavējoties jānovērš šīs nekārtības uzgaidāmās telpās, lai paažieri justos ērti un patīkami.”
Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts, Ieriķi, Stacija iela 13 (koordinātes - 57.199423, 25.172256 )
