(Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
Jau no tilta redzams Bāžciema vējdzirnavu korpuss. Pēc 2. pasaules kara tām vēl bija saglabājušies spārni, tālāk atrodas t. s. Hercoga Jēkaba kanāls, kas izrakts tikai daļēji, jo bijis iecerēts izveidot kanālu lai apietu dzirnavas, kas bija uz Slocenes upes.
1987.gada laikrakstā “Jūrmala” raksts par Slokas vēsturi, kur cita starpā teikts: “Hercogistes laikā (1561 —1795) strauji uzplaukusi Slokas saimnieciskā dzīve. Slokas dzirnavas gan jau bijušas uzceltas 1520. gadā. Taču zviedru poļu kara laikā (1600 —1629) pie dzirnavām atradušies zviedru nocietinājumi, un tās nopostītas. Hercoga Jēkaba laikā (ap 1650. gadu) Slokas dzirnavas atjaunoja. Tās bija ļoti nodarbinātas, dzirnavas izmantoja pat jelgavnieki. Vienlaikus tika ierīkota ar ūdeni darbināma vara āmura darbnīca, kaļķu un stikla ceplis, metāla veltuve. Daļa preču ar hercoga un ārzemju kuģiem izvestas uz Rīgu, caur Kaugu ru mazostu uz ārzemēm. Hercogs Jēkabs, attīstot miesta saimniecību, neaizmirsa arī par preču noietu. Viņš centās Lielupi savienot ar jūru, ar Kauguru mazostu. Gar dzirnavām no Lielupes līdz Slocenei tika izrakts apvedkanāls, Sloceni padziļināja, izraka arī grāvi no Kaņiera ezera līdz jūrai. Liellaivas un zvejnieku laivas pa šo ūdens ceļu preci pieveda kuģiem. Kauguros ostas vajadzībam uzcēla noliktavas un citas ēkas.
Vairākus zīmējumus ar 19. gadsimta sākuma Slokas skatiem atstājis J. K. Broce. Zem 1807. gada zīmējuma, kur attēlotas Slokas dzirnavas un Bāžu ciems, rakstīts, ka Bāžu ciema turīgie zemnieki, kuriem gan zemes neesot daudz, audzē dārza saknes, ko ved uz Rīgas un Jelgavas tir giem, bez tam viņi tirgojas arī ar miltiem.”
Adrese: Jūrmala, Dzirnavu iela 115 (koordinātes - 56.934349, 23.605443 )
