Aiviekstes krasti Ļaudonas apkārtnē bijuši apdzīvoti jau akmens laikmetā. Taču Ļaudonas kā apdzīvotas vietas vārds rakstītajos avotos parādās tikai 15.gadsimtā. 15.-16.gadsimtā Ļaudonas centrs bija mūra pils, kur reizēm rudeņos uzturējās Rīgas arhibīskaps. Livonijas kara laikā Ļaudonas novadā, kurā tobrīd ietilpa Pilspagasta, Praulienas, Odzienas pagasti, kā arī Lubāna un Saikava, tika nopostīti 80% zemnieku sētu. 1577.gada 18.augustā Ivana Bargā karaspēks pili uzspridzināja. Vēlāk šīs pils vietā tiek uzcelta Ļaudonas muiža.
Nav vizuālas informācijas, kā izskatījusies Ļaudonas muiža. Aprakstu par to sniedz 1591.gada poļu revīzijas akts: muižas ēkas uzceltas vietā, kur ir no akmeņiem un ķieģeļiem mūrētas pils paliekas. Muižu ietver pāļu žogs, kam iekšpusē atrodas divstāvu koka dzīvojamā ēka ar trim telpām katrā stāvā. Muižas kompleksā ir virtuve, stallis, divas lopu kūtis, klēts, divas rijas, krogs ar palīgēkām un osta Aiviekstes krastā.
Viduslaikos pieaug apbūve ap Ļaudonas muižu un 1658.gada līgumā starp Krieviju un Zviedriju Ļaudona tiek saukta par pilsētu.
Ziemeļu kara laikā muižas ēkas tiek nopostītas, taču pēc kara tās tiek atjaunotas. Par muižas pārvaldnieku kļūst cara galma padomnieks Vladislavs Raguzinskis.
Ļaudonas un Bērzaunes muižas no 1625. gada piederēja ģenerālim Johanam Baneram. No 1738. gada Ļaudonas, Lubānas un Odzienas muižas ieguva Mengdenu dzimta. 1905. gada revolūcijas laikā Ļaudonas muiža tika nodedzināta. Pēdējie muižas īpašnieki bija Petersoni-Rušmani.
No muižas aleja ved uz baronu kapiem.
1988.gadā teritorijā veikti arheoloģiskie izrakumi. Izpētīts, ka muižā kādu laiku pastāvējusi stikla fabrika.
Adrese: (Madonas novads, Ļaudonas pagasts, Ļaudona (koordinātes - 56.713250, 26.193462 )
