(2021.gada foto)
Jānis
Zilgalvis 1999.gadā izdevumā “Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un
arhitektūru” raksta: “Iespaidīgu apmēru
mācītājmāja saglabājusies Ēdoles pastorātā. Tā
ir divstāvu, ar stāvu divslīpju jumtu un septiņām aiļu asīm galvenajā fasādē. Tagad tajā mīt pagasta nelabvēlīgās ģimenes.
Ēka nav zudusi, taču tās ekspluatācija ir
nepieņemama. It īpaši izmaiņas jūtamas, ja paraugāmies gadsimta sākuma
fotoattēlos. Ēku sedza kārniņu
jumts, logi pirmajā stāvā bija sīkrūšu, otrajā stāvā
sešrūšu, centrā atradās neliels koka lievenis. Tas viss ir zudis — lievenis noplēsts, logi, kur tie vēl ir, — dažādi, bet
šīfera jumts pagaidām vēl seno
ēku sargā. Mācītājmājas gala fasādē akmenī
iekalts gadskaitlis "1857". Tomēr tā liekas senāka un varbūt sākotnēji bija vienstāva. Blakus esošā laukakmeņu mūra
klēts celta 1828.gadā, un tā ir pamesta. No staļļa saglabājušās
drupas. Ēkas ieskauj parks.
Ar ko Latvijas kultūrvēsturē nozīmīga šī
vieta? Šeit no 1824.gada līdz 1875.gadam dzīvoja
mācītājs un latviešu folkloras vācējs Kārlis
Gotlībs Šmits (1794—1875), kura "paspārnē"— Ēdoles baznīcas
ģērbkambarī 1848.gadā Krišjānis Valdemārs nodibināja pirmo latviešu lauku bibliotēku. Domājams, ka šajā sakarā viņš
bija viesis arī mācītājmuižā un K. G. Šmits savukārt netieši atbalstīja K.
Valdemāra t.s. Baltijas jūras
izsmelšanas biedrību, kurai piederošie
pulcējās Ēdoles muižas dzirnavu dīķa saliņā. Ēdoles pastorāts glabā daudz vēstures liecību, ainaviski krāšņa ir tā
apkārtne, tuvu atrodas Ēdoles pils un
baznīca, dzirnavas ar dīķi.
Saprātīgi pasniedzot pastorātā
kultūrvēsturiskās vērtības, tās izceļot un popularizējot, šeit varētu attīstīt
pievilcīgus objektus kultūrtūristiem.”
Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts (koordinātes - 57.012948, 21.680967 )
