Vidsmuižā (Galēnos) bija luterāņu draudze un baznīca, kuras ēka vēl ir saglabājusies. Vēl 1950-os gados tajā notika dievkalpojumi. Ap 1950-to gadu beigām baznīcai noplēsa torni, noņēma krustu un tur ierīkoja veikalu, vēlāk kolhoza ēdnīcu.
Raksts no 1939.gada izdevuma “Latgales draudžu vēstnesis”: “Vispirms dažus vārdus par pašu draudzes nosaukumu. Pirmskara draudzes un pagasta nosaukums ir bijis Goļāni. Goļānu nosaukums ir bijis pazīstams jau 400 gadus atpakaļ, novada hronikā tāds minēts pirmo reizi 1539.gadā un ir nozīmējis pierobežas novadu. Domājams, ka šis vārds ir atvasināts no vārda gals, kamdēļ, sakarā arī ar vairs neesošu muižas vārda atmešanu, Vidsmuižas vietā arī turpmāk būtu pieņemams agrākais draudzes nosaukums Galēni. Starpība būtu tikai tā, ka krieviski skanošā vārda Goļāni (vāciski Galen) vietā,, liktu īsti latvisko Galēni. Laikmetu maiņā un politiskās pārvērtībās, kādas ir piedzīvojusi mūsu zeme, ir notikušas arī pārmaiņas iedzīvotāju reliģiskajā dzīvē: pēc vecām hronikām ir redzams, ka 1557. gadā Goļānu novads (vaka) ir pierakstīts pie Rēzeknes ev.- lut. draudzes, bet jau 1613.gadā skaitās par piederīgu pie Rēzeknes Romas kat. baznīcas, uzvarētāji sev pakļauto novadu iedzīvotājus ir saistījuši arī savai ticībai. Ev. luterticīgie turpmāk ir rekrutējušies galvenā kārtā no pārnācējiem no Vidzemes. Šādu ieceļotāju sevišķi daudz ir bijis ap 1702. - 1706. gadiem, bet tādi, ja ir bijuši luterticīgi, vēlākos gados visi ir pārgājuši katoļticībā, jo pašlaik tādu vietējo iedzīvotāju luterticīgo, kuri jau pāri par 200 gadiem būtu dzīvojuši vietējā pagastā, nav. Tālākais vidzemnieku luturticīgo ieplūdums ir noticis pagājušā gadusimteņa vidū. Goļānu muižu, līdz ar pagasta robežās ietilpstošām pusmuižām, 1853.gadā ir ieguvis Feldens de Josefi - luterticīgais. Pēc ļaužu nostāstiem, viņš esot bijis latvietis - dārznieks no Golgouskas, saukts par Jāzepu no laukiem un tikai vēlāk ieguvis (it kā no poļu muižniekiem nopircis) muižnieku titulu un tiesības un tapis par von Felden - de - Josephy. Ar muižas pāriešanu Feldena īpašumā īstenībā tikai arī sākās vietējās ev. - lut. draudzes veidošanās. Tūdaļ pēc savas ierašanas, domājams, ap 1854.- 55.gadu, Feldens uzcēlis kapellu (kapliču). Par muižas kalpotājiem un muižas zemes nomniekiem ir tikuši pieņemti gandrīz tikai vienīgi vidzemneki - luterticīgie. Šiem luterticīgiem, pār būvējot jau agrāk celto kapellu, tad nu arī 1871. gadā ir tikusi uzcelta baznīca ar 60 sēdvietām. 1871.gads tad nu arī ir uzskatāms par Galēnu draudzes un baznīcas dibināšanas gadu. Baznīca ir skaitījusies kā Daugavpils ev. – lut. draudzes filiāle. 1880. gadā Galēnu baznīca ir pieskaitīta kā filiāle pie jaundibinātās Strūžānu - Stirnienes ev. - lut. draudzes. 1904.gadā Goļēnu muiža, līdz ar citām pagasta pusmuižām, pāriet vecā Feldena dēla znota Engelharda īpašumā. Pēdējais ir pareizticīgs un pirmā vietā arī stāda pareizticību un pareizticīgos. Aleksandropoles pusmuižā uzceļ pat greznu pareizticīgo baznīcu (lai gan pareizticīgo pagasta robežās tikpat kā nav). Ev.-lut. draudzei līdz ar to trūkst līdzšinējās palīdzības, tā paliek mazāk rosīga. Ar 1909. gadu Galēnu ev.- lut. baznīcas mācītājs Hilde sāk apmeklēt savu draudzi vairs tikai 6 reizes gadā. Ar 1910. gadu draudzes locekļi savam mācītājam ir maksājuši sekošas nodevas: par kristībām baznīcā un kristību apstiprināšanu 50 kap., par kristībām mājās 3 rbļ., par iesvētīšanu 1 rbļ., par laulāšanu baznīcā 1 rbļ., par laulāša nu mājās 3 rbļ., par miroņa izvadīšanau 1 rbļ., no dievgaldnieka 10 kap., no dievgaldnieka - slimnieka 1 rbļ., par katru apliecību 30 kap.
Kara laikā draudzes dzīve ir stipri apsīkusi, luterticīgie lielā mērā ir izklīduši. Lielinieku laikā baznīciņa ir tikusi pavisam nopostīta, izlauzta un pārvērsta par zirgu stalli. Latvijas valstij nodibinoties, pēc Galēnu pagasta atbrīvošanas no lieliniekiem 1920. gada janvāra mēneša beigās, galīgi nopostīto baznīcu vietējie luterticīgie pārņem atkal savā pārvaldīšanā, vēl tanī pašā 1920. gadā baznīca tiek savesta ciešamā stāvoklī un par jaunu iesvētīta. Draudze, līdz ar pagastu, pieņem Vidsmuižas nosaukumu un oficiāli zem šī jaunā nosaukuma sāk darboties 1921. gadā. Draudzes dibināšanu Latvijas ev.-lut. konsistorija ir apstiprinājusi 1921.gada 15. jūlijā (raksts Nr. 7833/222). Draudzi apkalpo ilggadējais Latgales draudžu prāvests K. Irbe. Draudze spēj noturēt gan tikai nedaudzus dievkalpojumus gadā. Draudzei nākas savest kārtībā baznīcas iekšpusi un iegādāties visnepieciešamāko baznīcas iekārtu. 1928. gadā tiek atjaunota baznīcas grīda un griesti un pārlikts kārniņu jumts. Sākot ar 1929. gadu draudzei, kopā ar citām Rēzeknes rajona druadzēm, ir savs pastāvīgs mācītājs. Šo amatu pilda nepārtraukti mācītājs Fr. Kramiņš. 1937.gada 30. maijā tika likts pamata akmenis jaunceļamam baznīcas tornim. Torņa būve un citi baznīcas pārbūves darbi, kā šīfera jumta uzklāšana, grīdas ieklāšana ar flīzēm, altāra pārbūve, krāsošanas un citi baznīcas izdaiļošanas darbi, kā arī jauna zvana uzstādīšana, tika veikti 1937., 1938. un pa daļai arī 1939. gada pavasrī. Torņa jaunā zvana un visas atjaunotās baznīcas iesvētīšanu izdarīja arhibīskaps prof. Dr. T. Grīnbergs 18. maijā 1939. gadā.”
Adrese: Riebiņu novads, Galēnu pagasts, Galēni, Ošupes iela 7
