10.01.21

Jelgavas vecpilsēta

 

                                               (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                       (Fotografēts 2018.gadā)
 
                                                             (Fotografēts 2020.gadā)

Ēku komplekss Jelgavas vecpilsētā ir vien neliels pilsētas kādreizējās nomales vēsturiskās koka apbūves kvartāls, kas nav gājis bojā līdz ar pārējo Jelgavas vēsturisko centru liktenīgajā 1944. gada vasarā. Tas pārdzīvojis arī 1947. gadu, kad pilsētas centra apbūves paliekas nopostītas līdz galam, uzņemot padomju kino par Staļingradas kauju. Ēka Vecpilsētas ielā 14 ir vecākā saglabājusies koka būve Jelgavā. Ēku 2019.gadā restaurēja. Restaurācijas projekta autors SIA Livland Group arhitekts Ēriks Cērpiņš stāsta, ka nams vairākkārt pārbūvēts, tajā ir atrodami daudz un dažādu laiku uzslāņojumi, un varot ilgi strīdēties, kura daļa vecāka, kura jaunāka. Restaurācijas projekta gaitā notika dendroloģiskā datēšana, un viens no izvilktajiem gadskaitļiem ir 1790. gads – tātad ēkas būvniecības laiks saistāms vismaz ar 18. gadsimta beigām. Cērpiņš lēš, ka pēdējā lietošanas, nevis pielāpīšanas pārbūve notika starpkaru periodā, un ārējais veidols ir saglabājies tāds, kāds tas bijis Otrā pasaules kara sākumā.

Tagad košais Vecpilsētas ielas 14. nams vēl pirms pāris gadiem bija neizteiksmīgs pelēcīgs grausts ar vāji jaušamām kādreizējās godības pazīmēm fasādes konstrukcijās. Ēriks Cērpiņš saka – svarīgākais ir tas, ka māja netika nojaukta. Viņš atminas, ka jau tai laikā, kad bijis gatavs ēkas atjaunošanas projekts, Vecpilsētas ielas svētkos klāt nākuši cilvēki un teikuši – nu taču ir jājauc nost!

«Tā ir tāda ārkārtīgi dziļa neticība, ka lietotais vēl var turpināt dzīvi.

Būvdarbu sākšanas brīdī apmēram ceturtā daļa ēkas bija vārda tiešā nozīmē nopuvusi – mājai trūka viena stūra. Māja bija tik sliktā stāvoklī, ka bijis grūti izlemt, no kura gala vispār ķerties klāt. Sāka ar mājas iztīrīšanu un nostiprināšanu, lai nebūtu būstami iet tajā iekšā, un pēc tam savilka kopā, lai tā nesagrūst. Mājas pēdējie iedzīvotāji iekšpusē vietām bija izbūvējuši ķieģeļu sienas. Ja tas nebūtu izdarīts, māja varbūt jau būtu sabrukusi.

Tehniski viens no sarežģītākjiem un interesantākajiem risinājumiem projekta gaitā bija visas ēkas pacelšana ar speciālu domkratu palīdzību, to neizjaucot, par 30-35 cm – apmēram par tādu tiesu konstrukcija bija nosēdusies. Tā rasta iespēja atjaunot mūrētos pamatus, kas bija izzuduši, kā arī izbūvēt jaunu apakšējo vainagsiju, kas bija satrunējusi. Ēkas pacelšana sākta 2018. gada maijā un noslēdzās ziemas sākumā. Rets risinājums bija vecā apmetuma transfērs – tas demontēts un pēc sienas nosiltināšanas novietots atpakaļ, saglabājot vēsturiskos sienu zīmējumus.

Adrese: Jelgava, Vecpilsētas iela