«Iliņu dzirnavās» ir plaša saimniecība. Vienā no ēkām sastopam Andri Urķi ar dēlu Raiti, kurš vasarā palīdz tēvam dažādos darbos. «Iliņu dzirnavās» dzīvo Andra brālēns (lai gan daudz laika pavada ārzemēs) un viņa vecāki, pats ar dēlu dzīvo Talsos, bet uz šejieni brauc katru dienu. «Laukos ir mierīgāk. Es domāju, ka drīz vien ar abām kājām būšu te. Šīs ir dzimtas mājas. Nodarbojos ar lauksaimniecību un mājamatniecību. Ar amatniecību aizraujos jau ilgu laiku. Produkciju realizēju tirgos, katrai precei sava sezona. Gatavoju daudz ko — nažus, kapļus, ogu lasāmos... Rokas ir tikai divas, bet darāmā ļoti daudz. Dzīvojamās mājas remonts vēl nav pabeigts. Dzirnavas pēdējo reizi laikam darbojās 1940-os gados. Pēc kara arī vēl gāja, bet ne vairs ar ūdeni, bet elektrību,» stāsta Andris. Arī te, kā jau gar daudzām mājām Iliņciemā, tek Stendes upe. Lai to šķērsotu un nokļūtu uz kaimiņu mājām, asāku izjūtu cienītāji var izmantot veco tiltiņu. (Talsu vēstis, 20.07.2018)
“Latvijas vēstnesis” 2001.gada martā publicē rakstu, bet nav noprotams, kad tas tapis – 2001.gadā jeb agrāk: “Dzirnavās ir labs putraimgaņģis, ieslavēts no seniem laikiem, un vēl tagad var dabūt baudīt labus putraimus, ja tikai melderim piegādā labus miežus. Tos viņš satrieks putraimos, slavēs pats un visi ēdāji slavēs. Vecais melderis neaizmirst savus putraimu slavas laikus un savas labās meldera dienas, kad dzirnavas rūca dienu un nakti bez apstājas. Tagad reti ierūcas, tikai dažas dienas nedēļā, kad kolhozs un netālie kolhoznieki piegādā drusciņ maļamo. Sendienās brauca no tālotnes. Melderim bija jāklabina putraimu gaņģis caurām naktīm. Tagad vecajam melderim atliek daudz laika, un viņš, kad dzirnavas klusē, staigā gar atvariem ar makšķeri rokā un priecājas par vienu otru jauku lomu, jo līdakas un citas zivis arī upē netrūkst. Ja kāds nejaušs garāmbraucējs pietur savu motociklu uz dzirnavu dambja un skatu pievērš seno dienu romantikai -- vecām dzimavām un ūdens burbuļošanai brīvslūžās, tad iznāk melderis, vēl arvienu miltiem apputējušo cepuri galvā. Tas viņa formas tērpam piederas un to tā viņam vajadzētu atstāt galvā, kapā aizejot. Nejaušo apmeklētāju tad melderis ieved savās dzimavās un izvadā no ratu kambara apakšā līdz jumta stāva augšējiem putraimgaņģa zābakiem un izrāda visu dzirnavu iekārtu, pieminēdams arī savu seno dienu dzīves gaitu ar izvešanu uz Sibīriju un atgriešanos atpakaļ vecajās dzimavās, kur viņš gan vairs neesot īpašnieks, bet kolhoza melderis, tomēr melderis vēl savā vecā amatā.”
Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Iliņi (koordinātes - 57.265258, 22.334338 )
