Jau 1606. gadā, kad tika izdarīta baznīcu vizitācija, Vircavas draudzei ir bijis savs mācītājs (vārdā nesaukts). Šai laikā ir ierīkota arī Vircavas mācītāja muiža. Mācītāja muižas dārzā atrodas ļoti lieli un veci koki, vismaz tikpat veci kā vecās Lielvircavas pils vietā. 1636.gadā Lielvircavā uzcēla mācītāja māju. Līdz tam mācītājs uz šejieni brauca no Jelgavas.
Pirmais vārdā minētais Vircavas draudzes mācītājs ir Joahims Šuppius, kas še darbojies no 1633. līdz 1636. gadam. Pēc tam Vircavas draudzi apkalpojuši sekojoši mācītāji: Christian Wendlau (1642.—47.), Johannes Fabricius (1648.—56.), Andreas Brunnengraeber (1658.—92.), Georgius Wachsmann (1693.—1711.), Johann Daniel Poelchau (1718.—1750.), Christian Huhn (1751.—59.). Christian Huhn 1759.gadā tiek iecelts par Kurzemes superintendentu un pāriet dzīvot uz Jelgavu. Pēc viņa uz Lielvircavu vajadzēja nākt vecajam Stenderam, kurš tolaik apkalpoja Žeimes luterāņu draudzi, Lietuvā. Bet Stenders sarunāto vietu atsacīja un aizbrauca uz Vāciju. Pēc atgriešanās no turienes viņš, kā zināms, darbojās kā mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzēs. Viņa atsacīšanās domājama sakarā ar toreizējā muižas īpašnieka, kurš tautā ticis saukts par „Sarkano kungu", brutālo raksturu. Pēc tam Vircavas draudzē darbojušies sekojoši mācītāji: Gothard Wilchelm Conradi (1760.—69.), Jacob Friedrich Rostkovius (1770.—97.), Christoph Ludvig von Bahder (1797.—1843.), Carl Wilhelm von Bahder (1843.—67.), H. Czernay (1867.—75.). Pēc mācītāja Czernay draudzei dažus gadus pastāvīga mācītāja nav bijis un draudzi apkalpojuši kaimiņu draudžu mācītāji: Serafims no Zaļās draudzes, Krauze no Jelgavas un kāds Kupfers. Vienu gadu te bijis arī mācītājs Bernevics. 1878. Gadā uz Vircavu kā mācītājs pārnāk kāds pārvācojies latvietis Voldemārs Peitans, kurš darbojies še līdz 1905.gadam, kad aizgājis pensijā. Šis mācītājs, tāpat kā visi iepriekšējie vāciskā gara apustuļi, nekādu cieņu draudzes acīs iegūt,protams, nevarēja. Tādēļ arī 1905. gada nemieru un revolūcijas laikā draudze sacēlās arī garīgā ziņā. Viens pēc otra te ierodas divi mācītāji — Gilberts un Plamšs, bet abus draudze ingnorē un tie spiesti aiziet. Reiz lieta noiet pat tiktāl, ka mācītāja muižā tiek izdauzīti logi un pats mācītājs spiests noslēpties pieliekamā kambarī. Tad 1906. g. baznīcas patronese — Lielvircavas baronese atļauj draudzei pašai izvēlēt sev mācītāju. Draudze aicina uz Vircavu Jelgavas „Latviešu Avīžu" redaktoru, mācītāju Veismani (rakstnieku Pavasaru Jāni), kurš Jelgavu negrib atstāt, bet ieteic savu studiju biedru Jāni Romānu, kurš tolaik darbojās kā adjunkts Liepājā. Romāns vietu pieņem un 1906. gadā pārnāk uz Lielvircavu. Bet vietējā vācu muižniecība vīlās, jo domāja, ka Romāns būs tāds pat padevīgs muižnieku kalps, kā līdzšinējie mācītāji. Romānam jau drīz pēc iestāšanās amatā iznāk sadursme ar muižniecību. Oglaines pārvaldnieks, barons Renne, pieprasa, lai Romāns noturētu viņa vācu kalpiem, pāris desmit skaitā, vācu valodā dievkalpoļumu. Romāns uz to atbild, ka Vircavā ir tikai latviešu draudze, kuras mācītājs viņš ir un atsakās vācu dievvārdus noturēt. Arī uz konsistorijas aizrādījumu Romāns atsakās to darīt. Romānam bija sadursme arī ar baznīcas patronu vaiņagu dēļ. Lielvircavas baroni bija sākuši saviem aizgājējiem uz kapiem noliktos vaiņagus pārvietot baznīcā. Tā ar laiku baznīcā gandrīz visas sienas bija nokārtas vaiņagiem. Romāns licis šīs grabažas izmest laukā, par ko atkal izcēlās konflikts. Beidzot baroni panāca to, ka Romānu 1912. Gadā no mācītāja vietas atstādināja. Romāns savukārt pārsūdzēja šo lēmumu senātā un lieta ieilga līdz pasaules karam, kurš pārgrozīja pašos pamatos ne vien Krievijas, bet arī Latvijas dzīvi, likvidējot visas senās muižnieku „rektes" un privilēģijas. Lielu morālisku atbalstu Romānam sniedza Vircavas draudze, kura „baznīcas karu" laikmetā vienprātīgi stāvēja aiz sava mācītāja. Mācītājs Jānis Romāns sen. darbojās Vircavas draudzē līdz savai nāvei — 20. septembrim 1931.gadā. Pēc tam par draudzes mācītāju ievēlēja viņa dēlu Jāni Romānu jun., un kurš draudzi apkalpo vēl tagad. (Lielvircavas novads, 1937)
Adrese: Jelgavas novads, Platones pagasts (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.510750, 23.760298 )
