Andra Grīnberga raksts 2007.gada Vides vēstīs: “Latvijā daudzu upju krastos ir ne mazums atsegumu, ko tautā sauc par iežiem, klintīm un kraujām. Tos mēs visvairāk zinām pie Gaujas, Salacas, Ventas un šo upju pietekām. Klintis jeb ieži raksturojami un salīdzināmi gan pēc izmēriem – augstuma un garuma , gan ģeoloģiskām īpatnībām, gan arī pēc citiem kritērijiem. Tos diemžēl var vērtēt arī pēc tā, vai tie saglabājušies dabiskā izskatā vai ir cilvēku pārveidoti un postīti. Šoreiz stāstīšu par kādu aizsargājamu ģeoloģisko objektu – par Bezdelīgu klintīm, kuras, salīdzinot ar citiem Salacas, un ne tikai tās, atsegumiem, būtu īpaši izceļamas kā ļoti mainīgs atsegums. Tāds, kas pavisam nesenā un neilgā laika posmā ir ļoti mainījies – pat tik ļoti, ka, ja skatītos uz attēliem, kas uzņemti pirms daudziem gadiem, reti kur varētu saskatīt kādas līdzības.
Bezdelīgu klintis ir pirmais lielais Salacas krastu atsegums, kuru redz tie, kas laivo pa šo upi. Pēdējos gados Salaca pelnīti atguvusi populāras ūdenstūrisma upes slavu, un šovasar brīvdienās dažkārt varēja redzēt pat vairāk nekā 50 laivu dienā aizpeldam garām šīm skaistajām klintīm. Un tie, kas laivo pa Salacu, arī vislabāk, visdrošāk un vissaudzīgāk pret dabu tās var apskatīt. Jo tieši no upes vai pretējā krasta (tur gan trūkst labu taku, kas pievestu pretim klintīm) klintis vislabāk pārskatāmas.
No attāluma Bezdelīgu klintis šķiet vienlaidu atsegums ar lielu un ainavisku izcilni upes straumē. Tomēr, aplūkojot tās tuvāk, redzams, ka klintis sākas jau labu gabalu augstāk – jau aptuveni 100 m lejpus Dambjupītes ietekas. Tur Salacas kreisā krasta nogāzes stāvumā aiz kokiem un krūmiem atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanā smilšakmens atsegumi, kas sasniedz līdz pat 4 metru augstumu. Tālāk, uz leju skatot, klintis kļūst gan augstākas, sasniedzot pat 6 metru augstumu, gan iegūst vienlaidu klints izskatu, līdz to pārtrauc sāngrava. Tā Bezdelīgu klintis pārdala divās daļās. Sāngravas abās malās redzamas līdz 4 metrus augstas kraujas, kuras ir diezgan nenoturīgas, – te bieži notiek nobrukumi, kas var apdraudēt neuzmanīgākus apmeklētājus. Gravas augšgalā ir 3 metrus augsts sezonāls ūdenskritums, kas aktīvs un izskatīgs ir pavasaros un lielu lietus periodu laikā. Citkārt šis ūdenskritums nepastāv – krituma vieta ir sausa, jo regulāras ūdens pieteces tikpat kā nav. Vēl pirms gadiem 15 ūdenskritums bija 3,6 metrus augsts, bet nobrukumu dēļ tā augstums ir samazinājies. Kādreiz Bezdelīgu klintīs augšpus sāngravai bija ala, kas daļēji sabruka; tās vietā palika skaista arka, taču arī tā laika posmā no 1992. līdz 1995. gadam sabrukusi un palikušo 3 metrus augsto klints stabu cītīgi apskrāpē un nobradā klinšu apmeklētāji. Drīz arī no tā nekas vairs nebūs palicis pāri…
Lejpus sāngravas ir Bezdelīgu klinšu izskatīgākā un ceļotājiem neapšaubāmi interesantākā daļa. Te apskatāma 12 metrus gara, samērā ērti izstaigājama un sausa ala. Griestu augstums alā pārsvarā ir pusotra metra robežās, bet platums alas telpā – līdz 5,6 metri. Vidusdevona smilšakmens sienās un griestos labi apskatāms gan slīpslāņojums, gan tumšas dzelzs nogulsnējumu joslas. Ala interesanta ne tikai ar palielajiem izmēriem, bet arī ar to, ka tā atklāta pavisam nesen. Pazemē tā, protams, bijusi jau sen, bet – nepieejama. No visām trim šobrīd pastāvošajām Bezdelīgu klinšu alām šī ir visjaunākā. Lejpus alas ir izteiksmīga pārkare ar lielu nišu un varens klints izcilnis, kas iesniedzas upē. Ar to arī lielākajai daļai apmeklētāju klinšu apskate beidzas; daļa ceļotāju tās apskata no augšas, kur paveras visai labs skats uz Salacu, bet noteikti jāuzmanās, lai, skatot klintis no augšas, negadās iekrist upē. Tas var būt bīstami, jo klinšu augstums te pārsvarā ir aptuveni 10 metri. Tādēļ drošāk tomēr ir atturēties no iešanas pie klints malas. Nekādu nožogojumu un labiekārtojumu te pagaidām nav. Bet derētu gan, tāpat kā informatīvas zīmes gan par atsegumu un tā ģeoloģisko vērtību, gan par nobrukumu bīstamību.
Klintis ir ļoti mainīgas. Te aktīvi notiek dažādi erozijas procesi un nobrukumi, kas pārveido atsegumu. Nereti erozijas procesus veicina arī apmeklētāji, kas noiet no takām un mēģina kaut kur līst un lodāt pa atsegumu. Neko daudz vairāk jau viņi neredz, tikai riskē nokrist no lielāka vai mazāka augstuma. Tāpat jāaizrāda, ka klints slīpais izcilnis nav piemērota vieta lēkšanai ūdenī. Un te pie vainas nav vis ūdenstūristi, bet gan paši mazsalacieši, kas neiebilst, ka bērni peldēšanās priekus bauda tik bīstamā vietā un veidā. Par to, ka tas notiek ne reizi vien, liecina nošļūkātais klints izcilnis. Būtībā tā ir ģeoloģiska objekta bojāšana, par ko pienākas nopietns sods. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks objekts jau kopš 1977. gada.
Pašā klinšu lejasgalā ir vēl divas alas, kas pieejamas tikai no upes. Viena ir samērā liela un plaša un labi ir redzama arī no pretējā krasta. Tās galvenās ejas garums – 8 metri, sāneja – vēl 4 metri. Kopgarums – 12 metri. Otra ala ir mazāka un šaura kā plaisa, tikai 7,2 m gara. Tajā, izskatās, mēdz piestaigāt bebri, kas savu ērtību labad savilkuši alā visādus sprunguļus. Šovasar konstatēts, ka šajā alā aug arī aizsargājami augi, taču apmeklētāji, kas reti, bet tomēr dažkārt alu apmeklē, tos, visticamāk, nemaz nepamanīs, bet, šaurajā pazemes spraugā neuzmanīgi pārvietojoties, tos var iznīcināt. Tādēļ šo nelielo alu bez īpašas vajadzības nemaz nav vēlams apmeklēt. Lai paliek neskarta daba! Klinšu lejasgala apmeklējums ir ne vien sarežģīts, bet var izrādīties arī nepatīkams. Augstu klintīs dzīvo paliela krasta čurkstu kolonija (tautā šos putnus sauc arī par krastu bezdelīgām; no tā radies arī klinšu nosaukums), kas nav priecīga, ja mazo aliņu tuvumā apgrozās kādi svešinieki. Putni var sacelt lielu traci, strauji un aizdomīgi sākt lidināties virs nelūgto ciemiņu galvām un … nobombardēt ar kaut ko šmucīgu! Tāpēc vislabāk un visdrošāk Bezdelīgu klintis aplūkot pa gabalu – no otra krasta vai lēni slīdot laivā pa Salacu.
Bezdelīgu klintis šovasar pētītas Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā Latvijas Petroglifu centra projekta «Salacas smilšakmens atsegumu uzskaite un novērtējums» ietvaros.”
Adrese: Mazsalacas novads, Skaņkalnes pagasts (koordinātes aptuveni - 57.860621, 25.028170 )
