(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
Stacija (platforma) ar sākotnējo nosaukumu Pūpe atklāta jau 1877. gadā, kopā ar Tukuma dzelzceļu. Tā kā Pirmā pasaules kara laikā Babīte atradās piefrontes zonā, no tās Kalnciema virzienā tika uzbūvēts kara dzelzceļš frontes apgādei. Tagadējā stacijas ēka būvēta 1926. gadā, tā atjaunota 1950. Gadā, jo 2.pasaules karā tika izpostīta (dekoratīvais tornītis nav atjaunots). Vācu laikā stacija saukta par Piņķiem (Pinkenhof).
1926.gada 29.marta “Rīgas ziņas” raksta: “Babītes staciju nodedzināja 1917.gadā atkāpjoties Krievijas karaspēks. Stacijas vietā ucelta pagaidu ēka, kura ir nehigiēniska un tumša. Pagājušajā vasarā iesāka jaunu Babītes stacijas izbūvii, kuras stāvs jau ir uzcelts. Pa ziemu būves darbi bija pārtraukti, bet šajās dienās tos atjaunoja. Staciju cer pabeigt un nodot publikas lietošanā uz 20. jūniju.”
1934.gada 14.oktobra preses izdevumi raksta par preču vilcienu sadursmi pie Babītes stacijas: “Vakarrīt plkst. 1:35 pie Babītes stacijas notikusi Rīgas-Slokas preču vilciena Nr. 702 un Tukuma-Rīgas preču vilciena Nr. 340 sadursme. 20 minūtes pirms sadur smes Babītes stacijai pagājis garām uz Ventspili pasažieru vilciens . Tūliņ pēc vi ņa atiešanas preču vilciens Nr. 340 uzsāka manevrus pa galveniem un papildus ceļiem. Stacijas dežurants atvēris divus zīmnešus - vienu izejošo un otru ienākošo, un ielaidis stacijā vilcienu Nr. 702, kurš gāja gar Babīti bez pieturas. Šī vilciena mašīnists Barsukovs un viņa palīgs Razjukevičs pamanījuši priekšā otrā vilciena lokomotīves ugunis, bet palaizdamies uz signāliem un atvērto zīmnesi, turpinājuši braukt tālāk Tikai tad, kad starp abiem vilcieniem bijis 50—60 metru, Barsukovs nojautis, ka abi vilcieni atrodas uz vienām sliedēm un sācis dot brīdinājuma signālus un laist darbā bremzes. Par nelaimi vilcienā, kas sastāvējis no 31 vagona, bremzes bijušas tikai dažiem vagoniem un konduktori tās nepaspējuši laist darbā un novērst katastrofu. Sadursmē abas lokomotīves ieurbušās viena otrā un notriektas no sliedēm. No Rīgas nākošā vilciena piekrautie pakaļējie vagoni spiesti uz priekšējiem, pie kam viens vagons ietriekts otrā un norāvis visu apšuvi. Šī vilciena sastāvā atradies arī viens 3. kl. vagons, kurā braukuši vecākais konduktors Briedis un konduktori Pētersons un Mednis. Šis vagons vispirms sacēlies stāvus un tad apgāzies .Konduktoriem vajadzēja izsist logus un caur tiem izlīst ārā. Diviem no viņiem tas izdevās, bet trešais, Mednis, iesprostots vagonā. Uz viņa palīgā saucieniem piesteidzās kāds no vilciena apkalpotājiem un pēc ilgām pūlēm uzlauzis durvis un viņu atsvabinājis. Visi trīs konduktori dabūjuši triecienus un viņiem nodrāztas sejas un rokas. Cietis arī lokomotīves vadītājs Barsukovs, kuram ievainota kāja, un viņa palīgs Rasjukevičs, kurš žēlojies par stiprām sāpēm. Rīgas preču vilciena lokomotīve dziļi ierakusies uzbērumā un stipri bojāta. Otrā preču vilciena lokomotīvei arī stipri bojāta priekšējā dala. Šīs lokomotīves vadītājs Beļevics nav cietis. Katastrofā galīgi sasisti 4 preču vagoni, stipri bojāti 2 ledus vagoni un 1 klases vagons, kuram norauti visi riteņi. Ceļš aizsprostots 50 m garumā un bojāts. Par katastrofu tūliņ ziņots uz Rīgu, no kurienes ieradās palīgvilcieni un dzelzceļu vadības pārstāvji. Dežurants Kreilis atzinies, ka pielaidis kļūdu, neaizturēdams vilcienu 702, kuram vajadzēja apstāties līdz manevra beigām. Kreilis tūlīt atcelts no amata un viņu par nolaidīgu dienesta pienākumu izpildīšanu nodos tiesai.”
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Babīte (koordinātes - 56.957360, 23.953377 )
