(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Dziedātāja Valentīna Fabiāna Bianki)
Valentīna Fabian Bianki dzimusi 1834.gadā Viļņā, itāliešu izcelsmes dziedātāja un mūzikas skolotāja ģimenē. Mūziku viņa apguvusi Parīzes konservatorijā, pilnveidojot savus talantus dramatiskā soprāna dziedāšanas mākā. 1855. gadā viņa debitēja Parīzes operā Theatre Italien, dziedot Aminas partiju B. Bellīni operā ”Somnambula” un Adīnas partiju G. Doniceti operā ”Mīlas dzēriens”, uzreiz izpelnoties mūzikas cienītāju un kritiķu atzinību.
Tajā pašā gadā viņa devās viesizrādēs uz Frankfurti pie Mainas un Berlīni, līdz 1861. gadam dziedāja Šverinas galma teātrī, viesizrādēs Leipcigā, Drēzdenē, Hanoverā, Prāgā. No 1862. līdz 1865. gadam V. Bianki bija Marijas teātra Pēterburgā soliste. No 1865. – 1867. gadā dziedāja Maskavas Lielajā teātrī, bet 1867. - 1869. gadā - Kijevas operā. Līdztekus tam viņa sniedza viesizrādes Londonā Koventgārdenas teātrī, Harkovā, Odesā.V. Bianki balss bija skaista, spēcīga, ar plašu diapazonu, viņai piemita lieliska vokālā tehnika un spilgts aktrises talants.
1865. gadā viņa apprecējās ar Kandavas virsmežziņa Karla fon Fabiana dēlu Fjodoru, kurš pēc tēva nāves stājās viņa amatā. 1870. gadā viņa pameta operas skatuvi, lai sevi veltītu ģimenes dzīvei, tomēr turpināja dziedāt atsevišķos koncertos. Viens no šādiem koncertiem notika 1878. gada trešajās Lieldienās Kandavas baznīcā. Tā ienākumi tika ziedoti trūcīgajiem kandavniekiem. V. Bianki dziedāja garīgās dziesmas, bet ērģeļu pavadījumu spēlēja Irlavas skolotāju semināra mūzikas pasniedzējs Jānis Bētiņš un viņa dēls, Pēterburgas konservatorijas absolvents Ludvigs.
V. Bianki mira 1884.gada 16. februārī no nieru slimības. Kā miršanas vieta luterāņu draudzes baznīcas grāmatā ierakstīta Kandava. Bojāts kapa piemineklis liecina, ka viņa apbedīta blakus Fabianu ģimenes piederīgajiem Mežmuižas kapsētā, netālu no kroņa mežziņu muižas gruvešiem. Turpat apglabāts arī viņas tēvs Valentino Bianki. Visi dzimtas pieminekļi kapos nopostīti, uzraksti kļuvuši neizlasāmi, kapa vietas izzudušas, aizaugušas.
Nebūtu slikti, ja pašvaldība te visu sakoptu, arī Mežmuižas
parku, un pievienotu klāt kādu informatīvu stendu, jo tā tomēr ir vēsture, kas
būtu interesanta ne tikai tūristiem no Latvijas, bet arī ārvalstīm.
Adrese: Kandavas novads, Kandavas pagasts, Mežmuižas kapi (tā
kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē
atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 57.024542, 22.842220 )