(1970.gadu foto no ēkas, kas uzcelta muižas vietā)
(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto - viesnīca, kas uzcelta muižas vietā un daba ap to)
Valguma ciemats izveidojies un rakstos minēts jau kopš 1422.gada. 1484.gadā uz šejieni pārcēlies Tukuma pilskungs Verners fon Butlars, jo Tukumu bija nopostījis Rīgas pilsētas karaspēks un Šlokenbekas pils vēl nebija uzcelta. Tā šeit tiek uzbūvēta pirmā muiža - Dagerhofa. Tā bija kā viena no pieturas vietām pie vācu ordeņa Lielā kara ceļa (Rīgas-Prūsijas tirdzniecības ceļš), kas veda no Rīgas caur Tukumu, Kuldīgu, Liepāju uz tagadējo Kaļiņingradu un tagadējo Gdaņsku. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā šī muiža kalpoja kā medību muiža, jo hercogam ļoti patika medīt un viņš bija ļoti iemīļojis mežus ap Valguma ezeru. Senā muiža hercogam piederēja līdz 1795.gadam. Pēc tam laiki gāja, saimnieki mainījās, neskaitāmas reizes ieķīlāta, līdz stāvoklis muižai bija tik slikts, ka to vienkārši ņēma un nojauca. Jauno Mežkunga muižu uzcēla tieši tajā vietā, kur tagad ir viesnīca un bija nosaukta par ''Āmarniekiem''. Muiža piederējusi fon Lerhu dzimtai. Tur bija ierīkota neliela pansija, kur 19.gadsimta 30-os gados saimnieki - Dženija un Gustavs Erhardi nodarbojās ar viesu uzņemšanu un izmitināšanu. 1939.gadā īpašnieki izceļoja uz Vāciju un muiža nonāca bankas īpašumā. Otrā Pasaules kara laikā muižā tika ierīkots vācu armijas atbalsta štābs. Karam beidzoties, armija atkāpās, bet atriebjoties muižu nodedzināja un pilnībā iznīcināja. Vēl tagad mežā ir redzamas ierakumu pēdas, bet augstās egles un priedes ir pilnas ar lādiņu šķembām. Nopostītās muižas vietā 1968. gadā uzbūvēja pansionātu (arhitekts I.Strautmanis) toreizējā PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja A.Kosigina atpūtai. Pansionāts bija apjozts ar 2 metru augstu sētu un teritoriju visu cauru diennakti apsargāja bruņoti milicijas darbinieki. Slēgtajā teritorijā drīkstēja ieiet tikai atsevišķi ''izredzētie''. Valgums bija Jūrmalas dziednīcas ''Rīgas līcis'' filiāle. Ja runā par pašu A.Kosiginu, tad šeit viņš bija ļoti reti, bet kad ieradās, tad bija kopā ar ģimeni vai tuviem draugiem. Daudz biežāk uz šejieni atpūsties devās LBrežņeva meita Gaļina. 1997. gadā jau panīkušo un ļoti sliktā stāvoklī esošo pansionātu iegādājas a/s ''Lauku Avīze'', kura, ieguldot lielas pūles un finanses, saveda šo teritoriju kārtībā. Kopš 2005.gada šeit tika atklāta nakšņošanas, ēdināšanas un atpūtas vieta, kas pieejama visiem, kas vien vēlas te uzturēties. Tagad vieta saucas “Valguma pasaule”, te pieejamas dažādas dabas takas.
“Ķemeru
ziņas” 1939.gadā raksta: “Valguma ezera rietumos
stiepjas t. s. «Jautrie kalni". Tie ir
Vidus-Kurzemes augstienes turpinājums. To neparastais nosaukums cēlies no
augstākās galotnes — „Jautrais kalns", — kur slavenais Kurzemes hercogs
Jēkabs bija uzbūvējis savu «Jautrības un medību" pili.
Pagājušā gadu simteņa pirmajā pusē te vēl
rēgojās šīs grandiozās būves pamati. Tagad par kādreizējo pili liecina vairs
nedaudzi krāšņumkrūmi un koki, kas turpina zaļot senā parka vietā. Vēsturnieki
pieņem, ka pirms hercoga rezidences šinī kalnā atradās Dagerhovu muiža (vāciski
— Hof Dagerhoved). Vecās kartēs šinī vārdā nokristīts arī Valguma ezers
(Dagerhoved-See). Vēlākā laikā tomēr uzpeldēja Valguma vārds. Tāda paša
nosaukuma bija arī neliels ciems ezera dienvidus krastā, kas mūsdienās ir jau
nozudis. Ērtākā nokļūšana «Jautrajā kalnā" ir Praula krogus (resp.
Ziemeļu) pusē.”
“Ķemeru ziņas” 1940.gadā raksta: “Amarnieku tūristu apmetne pie Valguma ezera (5 km no Smārdes) - tur Kurzemes hercoga Jēkaba dzirnavu atliekas, dzelzs cepļa (āmura) vieta, bet vara rūdas kausētavas vieta — vara āmurs. Varkaļos, otrpus ezeram, Plinšu mājās (pie Tukuma ceļa) bijusi hercogu šauteņu fabrika.”
Adrese: Engures novads, Smārdes pagasts, Valgums (tā
kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē
atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.990304, 23.315344 )
