Baznīca celta 1829. gadā vietā, kur atradusies
1570. gadā celtā pirmā Sunākstes baznīca. Tā bijusi celta pēc Kurzemes hercoga
Gotharda Ketlera rīkojuma un bijusi no koka.
No 1766. gada līdz mūža beigām te par mācītāju strādājis Vecais Stenders (1714
– 1796). Vecais Stenders sarakstījis arī pirmo nozīmīgāko latviešu gramatiku,
vārdnīcu un ābeci.
Baznīcā atrodas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā brīvības cīņās
kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem.
Pie baznīcas 1989. gadā atklāts piemiņas akmens Vecajam Stenderam. Akmenī
iecirstais uzraksts ir no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus
baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam - vecā kapsēta, kur Stendera
kalniņā atrodas viņa kapakmens. Uzraksts uz tā vēsta: “Še aprakts G.F.Stenders,
Latvis, dz.1714, mir.1796, ar savu gaspažu.” Te atdusas piecas Stenderu
paaudzes – visi mācītāji un viņu ģimenes locekļi.
No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera
ābeces taka.
Sunākstes
mācītājmuižas parkā vēl saglabājušās unikālas terasveida dīķu kaskādes
paliekas. Tikai mācītājmuižas teritorija ir tā aizaugusi, ka ne tur kaskādes
var redzēt, ne arī kādas citas apbūves paliekas.
Adrese: Viesītes novads, Sunākstes baznīca
