Piemineklis atklāts 1932.gadā. Tam priekšpusē, pusloka padziļinājumā, melna granīta plāksnē iekalts uzraksts: “PAR LATVIJAS BRĪVĪBU, PAR TĒVIJAS MĪLESTĪBU KRITUŠIEM VAROŅIEM. 1918.-1920.”. Virs pusloka bronzas karogs ar krustu vidū. Pieminekļa otrā pusē bronzā veidots cilnis – uzlecoša saule un teksts: “NO ZOBENA SAULE LĒCA, CAUR ZOBENU BRĪVI MĒS”. 1950.gados pieminekli padomju okupācijas vara nojauca, tā vietā 1970.gada vidū ierīkojot pieminekli kritušajiem sarkanarmiešiem. Iepriekšējais piemineklis tika saspridzināts un tā fragmenti vēl sešdesmitajos gados gulēja pie bijušās ambulances ēkas, bet vēlāk arī tie paši kaut kur pazuda.1994.gadā pieminekli izgatavoja un uzstādīja no jauna. Tēlnieks Igors Dobičins un Ojārs Arvīds Feldbergs, arhitekte Ruta Dobičina.
“Latvijas kareivis” 1932.gada 17.augustā raksta: “Klusajā Zemgales stūrī — Bebrenē svētdien bija liela svētku diena. Šai dienā notika kritušo karavīru pieminekļa iesvētīšanas svinības. Jau agri no rīta uz Bebreni plūda svētku dalībnieki, starp tiem daudzi aizsargi un aizsardzes. Bebrenē ieradās goda viesi: kara ministrs ģenerālis Balodis ar adjutantu kapt. Mednīti, iekšlietu ministrs J. Kauliņš, Saeimas kara lietu komisijas loceklis G. Mīlbergs, Pļaviņu apgabala garnizona pr-ks Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Berķis, aizsargu priekšnieks pulkvedis leitnants Prauls un citi. Viņus pie Bebrenes pag. nama sagaida jātnieku-aizsargu ekskorts un pagasta pašvaldības pārstāvji. Pie Bebrenes lauksaimniecības skolas dārza ieejas nostādīta aizsargu un aizsardžu goda sardze. Kara ministrs ar pavadoņiem apstaigā goda sardzi un sasveicinās. Aizsardzes savam goda šefam ģenerālim Balodim un iekšlietu ministram J. Kauliņam pasniedza krāšņus rudens ziedus. Viesi uz īsu brīdi apskata Bebrenes lauksaimniecības skolu un pec tam dodas uz katoļu baznīcu, lai piedalītos kritušo varoņu piemiņas dievkalpojumā, kuru notur dekāns Velkme. Pieminekļa atklāšanas svinības ievada ar garīgo aktu dekāns Velkme un ev.-lut. draudzes mācītājs Gaučs no Subates. Tālāk runā kara ministrs ģenerālis Balodis, kurš aizrāda, ka mazo Latviju piemeklējusi dziļa un vispārēja saimnieciskā krīze, bet neskatoties uz to, Bebrenes un apkārtnes iedzīvotāji sapratuši, ka mūsu dārgi pirktā brīvība stādāma augstāk par visu. Atbrīvošanas cīņu varoņi gāja ar sirsnību un nesa vislielākos upurus. Tagad, neskatoties uz to, ka ir krīze, apstākļi patiesībā daudz labāki, bet daudzi šinīs laikos aizmirst vispārējās un valsts intereses. Uzaicina būt uzticīgiem pastāvošai valdībai un negaidīt labumus ne no austrumiem, ne no rietumiem. Atklāj pieminekli, skan tautas lūgšana. Dziļš un svinīgs brīdis ... Ģenerālis Balodis nes sveicienus arī no valdības un paziņo, ka vaiņaga vietā ziedo Ls 200 trūcīgo un kritušo karavīru bērniem. Tālāk noliek vaiņagus Lietuvas konsuls Daugavpilī, no Ilūkstes apr. valdes Jaunliniņš, no zemnieku savienības runā dep. Mežraups un vaiņagu noliek agr. Lesiņš, no jaunsaimniekiem runā dep. G. Mīlbergs un vaiņagu noliek agr. Kalniņš. Pārskatu par pieminekļa celšanas gaitu sniedza pieminekļa komitejas sekretārs Valks. Piemineklis izmaksājis Ls 1,600 un celts pēc arhitekta Birznieka projekta. Maksas aprēķinus sastādījis inž. Komisārs. Piemineklis celts tikai no labprātīgiem ziedojumiem un dažādos sarīkojumos iegūtiem līdzekļiem. Pie pieminekļa dziedāja Bebrenes un apkārtnes kori, kam sekoja 12. Ilūkstes aizsargu pulka parade. Svinības noslēdza plaši tautas svētki un kopmielasts.”
Adrese: Ilūkstes novads, Bebrenes pagasts, Bebrene
