(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
Celtas
19.gadsimtā. Audzu muižas īpašnieks cēla Bērzes upes krastā pagaidu māju. Drīz
pēc tam sāka celt aizsprostu, brīvslūžas un pašas dzirnavas. Celtniecības
darbus vadīja vācietis Veigners, strādāja vācieši. Vēl tagad brīvslūžu mūrī ir
redzams akmens ar iegravētu uzrakstu "C.Veygner - 1851". Dzirnavu
dzelzs daļas - zobrati, asis, spoles u.c. mehānismi izgatavoti Anglijā.
Dzirnavu ēkā bija izbūvēts plašs dzīvoklis dzirnavu pārvaldniekam ar ieeju caur
stikla verandu. (dobele.lv)
1940.gada
24.janvārī “Zemgales balss” raksta: “Vakar Rīgā «Ķeguma» birojā notika apspriede,
kurā starp akc. sab. «Ķegums» un Dobeles elektrības rūpniecības sabiedrību
panākta vienošanās, ka līdzšinējā Dobeles elektrības rūpniecības sabiedrība
likvidēsies, bet visus tās aktīvus atpērk Ķegums. Visiem Dobeles un apkārtnes
lauksaimniekiem, kas elektrību saņem no Parūķa spēkstacijas, to jau no 1940. g.
1. janv. aprēķinās par 5 sant. kilovatstundā. Dobeles pilsētā pagaidām vēl
paliek līdzšinējais tarifs, bet drīzumā to aprēķinās pēc vispārējā pilsētu
tarifa. Dobeles elektrības rūpniecības sabiedrības biedriem pajas izmaksās atpakaļ
akc. sab. «Ķegums». Parūķa ūdensdzirnavas līdz ar visām mašīnām pārņems Ķegums
un turpinās to izbūvi, lai maksimāli varētu izmantot visu Bērzes ūdeņu jaudu.”
Adrese: Dobeles novads, Krimūnu pagasts, Parūķis, Parūķa dzirnavas
