Muiža
kā lēnis minēts jau 1486.gadā un tās īpašnieki bijuši ietekmīgu Kurzemes dzimtu
pārstāvji – fon Noldes, fon Brakeli, fon Keizerlingi, fon Zakeni u.c. 1789.gadā
savā īpašumā muižu iegūst Frīdrihs Vilhelms fon Dorthezens, bet vēlāk to
mantoja viņa dēli Rūdolfs un Kārlis, mazdēls Aleksandrs. Bakūzes muižas kungu māja celta vēlīnā
klasicisma stilā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta 19. gadsimta vidū
(būvdarbi veikti ap 1867.gadu). Tajā ir apaļa zāle ar divām nišām, kurā tikušas
novietotas Ādama un Ievas skulptūras (it kā pazudušas pirms 1. Pasaules kara),
baltas podiņu krāsnis, terase, lapene. Ēkas foajē redzama durvju dekoratīvā
apdare, divviru durvis uz apaļo zāli. Pirmā stāvā telpas savienotas pa
anfilādi, daudzviet palicis vecais telpu dalījums. Rietumu spārnā koka kāpnes
ved uz 2. stāvu, kur ir vaļēji bēniņi un manteļskurstenis, kura atvere atrodas
pagrabā. No foajē uz pagrabu ved oriģinālas akmens kāpnes no tumši raiba
granīta. Dažās telpās saglabājušās senas Liepājā (19. - 20. gs. mija)
izgatavotas dekoratīvās betona grīdu flīzes ar regulāru rakstu. Vairākas
arkveida durvju un logu ailas, pagrabā velvēti griesti.
1860.gadā
Kārlis fon Dorthezens dibināja pirmo skolu Bakūzē un dāvināja tai 44 pūrvietas
zemes. Viņa sieva Olga Baršuka bijusi prototips J.Janševska romāna “Līgava”
galvenajai varonei. (I.Ančevska, I.Haruna “Saldus novads”)
Bakūzes muižas parks ierīkots 19.
gadsimta un teritoriāli ietilpst Vībiņu muižas parka (10,5 ha) teritorijā.
Bakūzes muižas parks daļēji izcirsts 2. pasaules kara laikā, ierīkojot lidlauku
pie muižas kungu mājā iekārtotā hospitāļa. Bijušās Bakūzes muižas teritorijā
aug vairāki dižkoki - ozols (stumbra apkārtmērs 4,3 m) un osis (stumbra
apkārtmērs arī 4,3 m).
Vēlāk
kungu mājā bijusi Embūtes pamatskola.
2017.gada liepajniekiem.lv raksta par Bakūzes muižu: “Kad ēka parādījās
izsolē, es domāju: kā – viņi pārdos manu bērnību?” – atceras Iveta Mame, kura
kopā ar dzīvesbiedru Imantu un kuplo saimi pērnvasar iegādājās Bakūzes muižu
Embūtē. Sestdien saimnieki uzņēma ciemiņus pasākumā “Zvaigžņotā kino nakts”.
“Tā bija mana skola,” savu lēmumu nopirkt muižu skaidro
I. Mame. “Es biju Zviedrijā kursos, tur dabaszinības notika ārā. Man
iepatikās. Domāju, šī būtu ideāla vieta, kur taisīt tādu skoliņu. Un tieši
notika ēkas izsole. Atbraucu mājās un mudināju vīru aizbraukt apskatīties. Viņš
teica – vai tu traka esi? Konsultējāmies ar dēliem un meitu, izlēmām, ka
mēģināsim. Var jau neizdoties. Bet neko jau nezaudēs, tikai naudu.”
Saimniece atzīst, ka būtu par skaļu teikts, ka viņi mēģina
muižu atjaunot, drīzāk – uzturēt. Viņai liekas, ka skoliņa tagad ir skaista un
laimīga. Vispirms ēka ir jāizpērk no pašvaldības, tad domāšot par lieliem
mērķiem. Abiem ar Imantu ir zemnieku saimniecība, Iveta ir skolotāja Vaiņodes
vidusskolā, un laika ir vien tik, cik ir. “Mums ir liela ģimene, kad visi te
sanākam kopā, ir tik mīļi. Te var atnākt ciemos, jo ir skaista apkārtne un
parks. Mīlestība uz Embūti ir radusies tepat skolā. Man bija ļoti feini
skolotāji Valdis Avotiņš, Ruta Barute un viņas tēvs Alberts Caune, kuri jau no
mazam dienām mācīja mīlēt to vietu, no kuras esi nācis,” stāsta
I. Mame.
Bērni izveidoja Bakūzes muižas lapu vietnē Facebook. “Un
notika laimīgs gadījums – atbrauca barona Ukes mazmazdēls Olivers Uke, viņam
bija dzimtas grāmata līdzi. Uke Bakūzē dzīvojis 19. un 20.gadsimta mijā, tad pārdevis īpašumu advokātam Sanderam
un pārcēlies uz Dēseles muižu. Iepriekš uzskatīts, ka muižas zālē nišās
stāvējušās Ādama un Ievas skulptūras nozagtas, bet Ukes mazmazdēls teica, ka tā
nav, vectēvs tās paņēmis līdzi uz Dēseli. Viņš parādīja fotogrāfiju, kā tās
izskatās, bet nezinot, kur skulptūras ir tagad,” stāsta I. Mame.”
Adrese: Vaiņodes novads, Embūtes pagasts, Vībiņi
