(2020.gada foto - tikai kapi un nogāztais mācītāja Ramoliņa piemineklis, Līgas Landsbergas foto)
Kursīšu mūra baznīca celta saskaņā ar Kurzemes hercoga
Fr. Kazimira pavēli no 1695. Līdz 1698.
gadam, tā iesvētīta 1698.gada 26.oktobrī, baznīcas tornis tika pabeigts 1717.
gadā. 1888.gadā baznīca pārbūvēta un paplašināta. Baznīcā bijušas ap 400
sēdvietas, tā bijusi skaista balta, tās altāris bijis vienkāršs. Līdz 1717.
gadam tā bija Saldus luterāņu draudzes filiālbaznīca, pēc tam tika nodibināta
patstāvīga draudze. 1938. gadā draudzē bija 2500 locekļu. 1944. gadā kara laikā
baznīca uzspridzināta. 1949. gadā draudze savu darbību pārtrauca, tās locekļi
pievienojās Saldus Otrajai luterāņu draudzei. Kursīšu draudzei kalpojuši
mācītāji – G.V.Krīgers (1717-58), J.M.Hafšteins (1758-74), J.K.Mertens
(1775-84), I.Gungers (1784-86), U.E.Berglings (1786-90), J.V.Kāde (1791-1807),
J.N. fon Pauflers (1807-27), F.E.Neanders (1927-36), J.Feldmanis (1836-68),
K.J.Grass (1869-78), H.V.Kupfers (1978-91), E.H.Zēzemanis (1891-1904), T.K.Ramoliņš
(1905-29) (apbedīts Baznīcas kapos (tag. Kursīšu kapi), J.Vējiņš (1930—44),
vikārs R.Akmentiņš (1945-49). Mācītāja Teodora Ramoliņa kapa vieta mūsdienās
aizmirsta un izzudusi. Tikai apgāzies kapa
piemineklis vēl guļ Kursīšu kapos uz zemes.
1974.gada “Brīvā Latvija” publicē rakstu par baznīcu
stāvokli okupētajā Latvijā. Cita starpā teikts: “Kursīšu
baznīcas vairs nav, tikai liela bedre kalna galā, kur sprāga bumba. Zvans no
trieciena bija novēlies pa kalnu lejā, iestrēdzis pļavmalas dūņās, bet palicis vesels.”
Adrese: Saldus novads, Kursīšu pagasts, Kursīši