14.06.20

Griezes baznīca

                                                                 (1927.gads)
                                                     (1961.gads, pēc postošas vētras)











                                           (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Griezes baznīca celta 1580.gadā, vairākkārt pārbūvēta. Pirmās ērģeles būvētas 1773.gadā un toreizējais Griezes muižas īpašnieks grāfs Francs fon Ketlers un viņa sieva Šarlote Elizabete Margareta (dzimusi Kleista) baznīcai dāvāja ērģeļu prospektu ar Ketleru un Kleistu dzimtas ģērboņiem (ērģeles 1902.g. J.Bētiņš papildināja līdz 20 reģistriem; atjaunotas 1931.g.) Laikā no celšanas līdz 1769.gadam baznīca bijusi grezna ar tumši brūniem, glazētiem dakstiņiem un logu vitrāžām.

Dievnama apkārtnē no 1945.gada 10.maija līdz 17.jūnijam bija ierīkota kara gūstekņu filtrācijas nometne, veļas mazgātava. Šajā laikā sarkanarmieši baznīcas iekštelpās veica ievērojamus postījumus - tika izvesti visi soli it kā  „kara vajadzībām”, nodarīti bojājumi kancelei,  iznīcinātas ērģeles u.c.

1968.gadā novadpētnieks Žanis Skudra raksta: “Jau pa gabalu redzam Griezes baznīcas torni, kas, karādamies uz viena baļķa, pavisam sašķiebies. Te ir tāds kluss nostūris. Daudz kas karā gājis bojā, un samērā maz saimniecību palicis. Te nav arī autobusu satiksmes, un vēl saglabājies tas pats agrākais nelielais lielceļš. Griezes baznīca vēl pēc kara darbojusies, bet tad draudze to atstājusi — tagad tā pilnīgi izpostīta. Jumts caurs, griesti jau vietām iegāzušies. Pirms dažiem gadiem, kad te biju, blakus altārim pie sienas stāvēja kāds bruņinieka tēls. Tagad, man kāda māmiņa pastāsta, tas esot no sienas izcirsts un aizvests uz Rundāles pili. Pie altāra mētājas cilvēku kauli. Baznīcas grīda uzlauzta, tāpat uzlauzti baznīcas pagraba cinka šķirsti. No krustiem un pieminekļiem ap baznīcu tikai retais palicis vesels. Dreiskambara stūrī aug liela vilkābele. Rīta pusē pie baznīcas neliela kapličiņa — izpostīta un piemēslota.”

Baznīcas mājas lapā griezesbaznica.lv par izcirsto bruņinieka tēlu pie altāra raksta: “Kapakmens, kas veltīts Polijas armijas pulkvedim, Ļaudonas dzimtskungam, dižciltīgajam baronam Volmeram fon der Gādenam, pēc 1845.g. pārbūves atradās pa labi no altāra, pusaploces arkā, kaļķakmenī iedobtā cilnī. Tā bija 1635.g. kalta kapa plāksne, kas attēloja bruņinieku pilnā apbruņojumā (184x114 cm).  Pirms tam tā atradusies altārtelpas grīdā. Pašlaik, tāpat kā baznīcas kancele , tā atrodas Rundales pilsmuzejā.”

I.Kupce 2020.gadā stāsta: “Mans vīratēvs, beidzis gaisa izpalīgu gaitas 1945.gadā, bija gūstekņu nometnē, kas atradās iežogotā laukā blakus blakus baznīcai esošajā mājā “Meijas”. Mājā sarkanarmieši veica nopratināšanas. Iedzīvotāji bija izdzīti laukā, varēja atgriezties tikai ap 20.jūniju. Tur tagad dzīvo kundze, kas bija laimīga satikt kādu, kas bijis šai nometnē un palicis dzīvs. Dažus puišus, kas mēģināja bēgt, sarkanarmieši nošāva. Viņai toreiz bija 16 gadu, manam vīratēvam tieši nometnē palika 18.”

Baznīca ļoti lēni, pašu spēkiem tiek atjaunota.

Adrese: Saldus novads, Ezeres pagasts, Grieze, Baznīckalns