Par
baznīcu 1968.gadā raksta novadpētnieks Žanis Skudra: “Baznīcā
divas reizes iespēris pērkons, pēdējo reiz pirms diviem gadiem, kad nodedzis
tornis. Tas atjaunots, bet tagad ir daudz zemāks par
veco. Un tam uzsists šķindeļu jumts. Sievas tagad savāc apdegušos vecā torņa
koka gabalus un vecos šķindeļus. Vīri ar motorzāģi sazāģē
pagājušā rudenī nolauztos kokus un zarus. Tādu rosību, lai uzturētu baznīcu kārtībā, ceļodams nekur citur luterāņu draudzēs
neesmu redzējis. Baznīcas sienā iekalts: 1896. Ziemeļu pusē
pie baznīcas aug ļoti resna priede. Vīri stāsta, ka tad, kad baznīca celta, te
bijušas četras tādas priedes, bet trīs, kas augušas tai vietā,
kur baznīca celta, nozāģētas. Starp vīriem ir arī vecais kalējs, pensionārs,
kas vēl kalis muižas smēdē, kura vēl tagad stāv. Viņš savas mājas nosaucis par Ninivēm. Viņš stāsta, ka šeit, kur tagad Dārtes muiža,
agrāk bijusi pilsēta Ninive, (Neistethena jeb Jaunmiests, ko dibinājis Nogales muižkungs Brunovs), kas konkurējusi ar Talsiem.
Pilsētas tiesības Ninivei piešķirtas 1730.gadā. Ninive Ziemeļu
karā izpostīta tā, ka pāri palikusi tikai mūra baznīca, kurā līdz 1785. gadam
sprediķojis Sasmakas draudzes mācītājs. (1794. g. tā nodegusi
negaisā.) Tagadējā baznīca celta 1895.gadā. Hronikās gan rakstīts, ka Ninive iznīkusi Ziemeļu karā un tam sekojošā mērī, bet ir arī vēl
citāds stāsts par tās iznīkšanu: 18. gs. vidū Ninive
piederējusi baronam Firksam, kas mazo pilsētiņu, kur dzīvojuši brīvi ļaudis, gribējis
padarīt par lielāku tirdzniecības centru un sācis rakt uz jūru
2 jūdzes garu kuģojamo kanālu. Pilsēta bijusi ap 2 km
gara, ar vienu ielu un 1700 iedzīvotājiem. Lai
veicinātu viņu labklājību, tie atsvabināti no nodokļiem
un viņiem piešķirtas dažādas privilēģijas, un pilsētiņai dāvātas pašvaldības tiesības. Un tas, lūk, nepaticis muižkundzei Dorotejai.
Pēc barona nāves viņai izdevies dabūt savās rokās vīra izdotās privilēģijas
rakstus un nomas līgumus, kurus tā sadedzinājusi, un visus
Ninives iedzīvotājus padzinusi un ēkas nodedzinājusi. Nostāsti vēstī, ka vainīgas bijušas niniviešu cūkas, kas izrakņājušas
lielmātes dārzu, par ko viņa noskaitusies. Nopostītās
pilsētas drupās viņa ierīkojusi muižu, ko nosaukusi savā vārdā. Par kādreizējo
pilsētiņu liecina vairs tikai piemiņas akmens no 1600. gada Vandzenes baznīcas
mūrī un mazs priežu pudurītis klajā laukā netālu no Nogales
ceļa, kurā vēl atrodami Ninives žīdu kapu akmeņi, un šī
vecā vīra mājas nosaukums Ninives. Blakām Ninivēm ir
bijušā Dārtes smēde. Šo smēdi savā laikā Vandzenes
kungs te uzcēlis, jo negribējis, ka Vandzenes muižā dzirdētu kalēja āmura
sitienu troksni. Dzirnavu ezeram, kura malā stāv vecais
krogus, cauri tekot upīte, kurā vēl esot vēži.”
Adrese: Talsu novads, Vandzenes pagasts, Dārte
