Iespaidīgā apjoma akmens celtne 5-6 stāvu augstumā celta 1866. gadā. D pusē bija dzīvojamā ēka dzirnavu un muižas strādniekiem. 1900. un 1909.gadā rentnieks J. Līnis, melderis Oliņš. Pirmās Republikas laikā dzirnavu un dzīvojamās ēkas (pēc agrārreformas - jaunsaimniecība Kalnieši) īpašnieki bija - pagasta pašvaldība, vēlāk Eduards Oliņš, Lazdiņš un viņa meita Elza Lapsa. Melderi - Kulmans, Lazdiņš, Peika. Darbība pārtraukta 1930-to gadu nogalē. Dzīvojamā ēka tika izmantota vēl ap 1950-to gadu. Pilnībā nopostīta 1980-os gados. (“Vecpiebalgas novada Inešu pagasts”, 2008)
Agrāk kalns saucies par Teiču kalnu, jo tur teiči (teicēji, pareši) dzīvojuši un ļaudis no visām malām gājuši turp uzzināt, kas viņus gaida nākotnē. Vācieši augsto kalnu izmantoja pragmatiskākiem nolūkiem. Tur vējš pūta visstiprāk, tātad jāceļ vējdzirnavas. Kari šo pusi nav taupījuši. 1944.gadā pēc kaujām visa apkārtne palikusi drupās. (G.Patmalnieks “Pa Ogres upi”)
Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts
