Muiža
minēta jau 1862.gada revīzijas dokumentos. Vēl pirms tam to Kurzemes hercogs
Gothards Ketlers izlēņojis Zahārijam Stopiusam Lofeldam. Dažādās kartēs tās
atrašanās vieta ir atšķirīga, bet viena no versijām, ka tā atradusies pie
Hapaka grāvja ietekas Daugavā, rūpnīcas “Lignums” teritorijā. 20.gadsimta
sākumā ceļojoša kāpa dažu gadu laikā esot aprakusi šo muižiņu. 1932. gadā tika
uzsākta ceļojošo kāpu nostiprināšana, tās apmežojot. Pēc 2.Pasaules kara
Bolderājas apkaimē 2 km garā posmā 20ha platībā apmežotās kāpas tika noraktas
(Bolderājas – Buļļupes smilts atradne, izveidota silikātķieģeļu ražošanai) un
šī teritorija daļēji apbūvēta.
Adrese: Rīga, Bolderāja, apmēram rūpnīcas "Lignums" teritorija
